Autors – Travelmania.lv

Tbilisi ziemā – gruzīnu viesmīlība un gardumi

Ziemassvētkos ar tuviniekiem izdomājām kopā kaut kur dodoties. Jautājums tikai bija – kur! Laika nav daudz, ne pašam ceļojumam, ne arī, lai izlemtu, kur tieši doties, jo gluži uz Eiropas pilsētām negribējās un siltākiem galamērķiem ziemā laika bija pārāk maz – ceļojumam atvēlējām līdz piecām dienām. Air Baltic tieši bija reiss no Rīgas uz Tbilisi. Sajutām, ka tas ir īstais galamērķis, un nekļūdījāmies arī.

Pāris stundas, un esam tur.. laikapstākļi – līdzīgi Rīgai, ir nedaudz saulaināks, siltāks, kokos un balkonos ir hurmas, kas līdzīgi kā pie mums āboli, tiek noglabātas ziemai. Pilnībā viss te ir savādāks – cilvēki, satiksme, mājas, ēdiens, rakstība un daudz, daudz kas cits. Noķēruši pirmo eksotiku un pilsētas sajūtu, dodamies uz rezervēto viesnīcu, kas atrodas ļoti tuvu lielajai Svētās trīsvienības katedrālei, līdzarto arī pašam vecpilsētas centram. Gruzijā ir ļoti viegli visu atrast, sarunāt un nokārtot. Te darbojas bolt aplikācija, kas parvietošanos pa pilsētu padara ļoti ērtu, lētu un vienkāršu, jo katrs brauciens izmaksā tik pāris eiro. Arī viesnīcas cenas ir fantastiski zemas – četrvietīgs numuriņš tikai 15 eur no cilvēka, ar visām brokastīm. Tā nu mūsu pirmie iespaidi par Gruziju bija visai jauki, cenas patīkamas, daudz ko gribās izdarīt, apēst, nodegustēt izslavētos vīnus un apskatīt bagātīgo pilsētu.

Jau pirmajā vakarā saskārāmies ar ļoti sirsnīgu viesmīlību – restorānā uz vakariņu beigām, ar mums sāka runāt restorāna īpašnieki un sapratuši, ka esam latvieši, kļuva ārkārtīgi priecīgi, par brīvu iedeva stipro tradicionālo aloholu čača, kā arī vēlāk meitenēm uz atvadām balonus. Sirsnīgi izrunājāmies, blakus veikaliņā iegādājāmies vīnu, ko patukšot viesnīcā  un devāmies pie miera, lai jau nākamajā dienā vērtīgi pavadītu ekskursijām pilnu dienu.

Puškina vannasistaba un neparedzētā vīna tūre

Tbilisi kā izrādās, ir pilsēta, kas slavena ar savām sulfura vannām, kas šeit vēsturiski ir izbūvētas Abanutubani kvartālā, vecpilsētas sirdī. Rezervējām Puškina istabu, kas savu nosaukumu tiktiešām guvusi pateicoties rakstniekam – tā esot bijusi viņa mīļākā istaba un viņš regulāri savulaik esot viesojies Tbilisi un izmantojis ekskluzīvo vannu ar dabiskajiem minerālūdeņiem. Pats vannošanās process interesants – esam telpā, kur var uzsilt karstajā vannā un iet kontrastam aukstajā ūdenī. Kad esam uzsiluši, mūs nāk un pēc kārtas katram veic kesam skrubja procedūru, kurā ar speciālu cimdu un putām noskrubē pārsteizoši daudz liekās ādas, un nekad nebijām jutušies tik tīri, kā iznākot no Tbilisi vannu mājas. Šī noteikti ir lieta, ko izmēģināt Tbilisi, un vannošanās un spa iespējas šeit ir daudz, bet svarīgi ir pieteikt savu rezervāciju laicīgi. Šāda vannas istabas noīrēšana uz 4 cilvēkiem kopā izmaksāja ap 40 eur, plus papildus aptuveni 5 eur katram vajadzēja samaksāt par skrubja procedūru. Vēlāk gan mēs, meitenes izmēģinājām arī publiskās vannas, kur nevajag rezervāciju, ieeja maksā ap 1,5 eur, taču piedzīvotais līdzinās ceļojumam laikā uz pagātni ar dežuranti ģērbtuvēs, cemeta grīdām un skolu skapīšiem. Un, protams, vīrieši un sievietes atsevišķi, un visi pliki, tā ka sagatavojiet sevi redzēt daudz kailas miesas. Taču šī pieredze šķita ļoti autentiska, noteikti ne radīta tūristiem, bet jāteic ka vietējās dāmas, kas arī apmeklēja vannas, bija ļoti laipnas, izpalīdzīgas un pat piedāvāja noskrubēt, no kā kautrīgi atteicāmies.

Noteikti atsevišķa nodaļa stāstam par Gruziju ir jāvelta ēdienam. Šeit ir jāed, un jāēd daudz, jo nekur jūs neatradīsiet tik garšīgus, sulīgus hinkaļus, svaigi ceptas un sierīgas hačapuri maizes, kebabus, harčo zupu un protams, vīnu. Vīns te ir sulīgs, samtaini salds, pilnīgs un jā, arī lēts. Nebaidaties pasūtīt vīnu pie katras maltītes restorānā vai kafejnīcā, un nebrīnieties, ka glāzes vietā jums nesīs karafi ar litru vīna, jo Gruzijā katrs taisa vīnu mājās, un ēstuvēm ir īpaši svarīgi arī piedāvāt pašiem savu brūvējumu. Hurmas, žāvēti augļi un čurčillas, kas ir vīnogu cukurainā masā iekonservētas riekstu un žāvētu augļu virtenes visdažādākajās vīnogu nokrāsās. Granātābolu sulas, ziemas apelsīni, mandarīni un vīnogas nopērkami mazos tirdziņos, taču šeit arī pirmo un vienīgo reizi iekritām tūristu slazdā – neprasot cenu, pirkām sulas un mazu maisiņu ar augļiem, par ko mums paprasīja ap 90 laru, kas ir 30 eur, un tas ir krietni dārgāk, nekā vajadzētu būt. Kopumā šis notikums nesabojāja Tbilisi gardēžu pieredzi, un uz restorāniem gājām katras pusdienas un vakariņas, jo ēdiens ir debešķīgi garšīgs, lēts, apkalpošana sirsnīga un kur gan vēl to visu tik ļoti no sirds izbaudīt, ja ne Gruzijā…

Bet nu atgriežoties pie dienas plāna, pēc pusdienām mums paredzēts apmeklēt Gruzijas hronikas – milzu monumentu, jeb statuju ansambli, kas kā sens templis slejas kalna galā ar skatu uz pilsētu un Tbilisi jūru. Hronikas tiešām iespaidīgas, tajās attēlota visa Gruzijas vēsture, un arī visa kristietības vēsture, taču sajūta mums ir kā pasakā, vai kādā fantastikas filmā, jo šķiet sirreāli būt tik mazam uz tik liela monumenta fona.

Mazliet nosaluši, saucam taksi lai dotos uz savu iepriekš sarunāto vīna degustācijas tūri, taču notiek nepatīkams pārsteigums – tūre ziemā nemaz nenotiek, un tūres organizatori ir pārsteigti, ka vispār esam tādu atraduši un rezervējuši. Tūres organizatori mums neko daudz nevar ieteikt, kā vienīgi atvainoties un doties uz Gruzijas nacionālo muzeju, tur esot vīna istaba, dažkārt notiekot degustācijas. Par cik, labāka plāna mums nav, sēžamies taksī un laižam uz muzeju, pa ceļam vēl saulrieta gaismā apskatot lielo Svētās trīsvienības katedrāli.

Nacionālajā muzejā ienākot, redzam, ka notiek kāds pasākums, konference vai sanāksme, un meklējot vīna istabu, mēs sākam runāties ar konferences dalībniekiem, kas ir ļoti laipni, aicina mūs pie galda cienāties ar dažādiem gruzīņu gardumiem. Izrādās, ka te notiek gidu konference, un viens gids, vārdā Genādijs, izdzirdējis par mūsu nedienām ar atcelto vīna tūri, bija ļoti sašutis par šo netaisnību un pats uzņēmās mūs izvadāt nelielā ekskursijā pa pilsētu un aizvest nodegustēt vīnus. Genādija apburti, mēs arī viņam sekojam, un viņš tiešām ir zinošs un interesants gids, kas daudz var pastāstīt par jebkuru ēku, laukumu vai veikaliņu, kam ejam garām, taču ar ekskursiju tik daudz neaizraujamies, jo mērķis ir 17. gadsimta vīna pagrabs, kur Genādiju sagaida viņa kolēģi un draugi, kas arī, uzzinājuši mūsu nedienas, steidz stādīties priekšā un pēc pāris minūtēm, esam sasēdināti omulīgajā pagrabiņā ar vīna glāzēm rokās, un vienu pēc otra mums ceļ galdā izcilus vīnus, stāsta par tradīcijām, vīna darīšanu un nozīmi Gruzijā. Par šo visu mums neprasa samaksāt neko, vienīgi piedāvā iegādāties kādu no degustētajiem vīniem, ko arī labprāt izdarām. Te tiešām ir paradīze vīna baudītājiem. Kārtējo reizi pierādās, cik gruzīni ir viesmīlīgi, sirsnīgi un atvērti cilvēki, un šis vakara piedzīvojums tiešām paliks atmiņā kā piemērs, cik sirsnīgi var uzņemt ciemiņus savā pilsētā. Sirsnīgi atvadamies no Genādija un mazliet apreibuši čāpojam mājās.

Trešajā dienā mēs izbraucām ārpus Tbilisi, tūrē uz Armēniju. Atgriešoties Tbilisi, mums vēl ir atlikusi viena pilna diena, un laiks līdz pēcpusdienai pirms lidojuma atpakaļ uz Rīgu. Tukšo dienu pavadām kā nu kurš – iepirkšanās, masāžas, kafejnīcas, cietokšņu un baznīcu apmeklējumi, taču vakarā jau tiekamies lai kopā dotos uz Tbilisi atrakciju parku, kas atrodas augstu kalnā, un no kura panorāmas rata var redzēt skaistu skatu ar visu ieleju un apkārtni. Nokļūt tur var ar funikulieri, kas brauc pa stāvo kalna nogāzi, un jau sagādā foršus panorāmas skatus, vēl pirms esam sasnieguši virsotni. Parkā var nopirkt karstvīnu, kas patīkami silda drēgnajā decembrī, un protams, ka šobrīd nav aktīvākā tūrisma sezona atrakciju parkā, taču tomēr neesam arī vienīgie. Varam tikai iztēloties, cik liela burzma te varētu būt vasarā.

Tbilisi pērle – deserter bazaar

Kopumā iespaids par pilsētu tika gūts ļoti bagātīgs, un trīs dienas ir pietiekams laiks, ko te pavadīt, lai visus šos iespaidus gūtu. Vienīgais, ko vēl nebijām paguvuši apskatīt – tirgus. Un kas te ir par tirgu.. Tik krāšņs, garšīgs, svaigs un aicinošs, visu gribas pagaršot, nopirkt, aprunāties ar pārdevējiem, kas arī te apbur ar savu laipnību un sirsnību. Te arī ir labākā vieta, kur sapirkt suvenīrus, jo īpaši žāvētās čurčillas, augļus, adžiku un garšvielas. Tirgus mūs ļoti pozitīvi pārsteidza un iepriecināja ar savu dzīvīgumu, krāšņumu un garšām, un šis bija ideāls noslēgums Tbilisi ceļojumam.