Šrilanka, Sigīrija – Lauvas akmens un ziloņi

Šrilanka. Sigīrija – lauvas akmens, ziloņi un fantastiski zaļā daba 

Nolaidāmies Šrilankā un par cik būsim šeit tikai nepilnas divas nedēļas, laidām prom no galvaspilsētas Colombo pa taisno uz gleznaino Sigīriju valsts vidienē. 

Pirms nolaišanās jau nokārtota e-vīza, ko nevajadzētu atlikt uz pēdējo brīdi, jo pāris dienas šis process aizņem. Kā arī nedēļu pirms ielidošanas jāaizpilda iebraukšanas anketa. Anketa nemaksā neko, bet vīza – 50 eur. Bijām gatavi ilgam procesam pie pasu kontroles, taču čiks un viss – jau padsmit minūšu laikā esam ārā un meklējam savu iepriekš rezervētā takša vadītāju.

Uz Sigīriju jābrauc aptuveni trīs stundas, brauciens sanāca druscītiņ ilgāks, par cik gribas paēst un nopirkt augļus. Jau pirmie iespaidi veidojas ļoti pozitīvi, jo porcija ar vistu un rīsiem un dzērienu uz abiem izmaksā zem 5 eur un arī mango kilogramā maksā mazāk nekā mums viens gabals. 

Iebraucam tumsā un Sigīrijā esam īsi pirms pusnakts. Rezervēta mums ir viesu namiņš – nosaukumā eco villa, atrodas pilnīgā nekurienē. Jābrauc pa šauriem un krūmos ieaugušiem ceļiem, un viesu namā neviena nav, kas mūs sagaida. Pēc brīža izskrien sieviete naktskreklā un satraukta stāsta, ka jumts ir saplīsis un uzņemt mūs pie sevis nevar. Ir Ziemassvētku laiks un tūristu super daudz, visas viesnīcas ir aizņemtas un atrast kaut ko pieejamu paņem kādu brīdi. Šoferis izpalīdzīgs, palīdz sazvanīt viesnīcas. Bet viss ir pilns, un brīvu vietu šķiet, ka nekur nav. Beidzās ar to, ka vienā viesu namiņā īpašnieks mūs uzņēma ar noteikumu, ka agri no rīta būs jāizrakstās. Par cik bijām diezgan noguruši, rīts gudrāks par vakaru un palikām turpat. Jāmaksā 26 eiro, namiņš foršs, apkārt džungļu skaņas.

No rīta, izejot dārzā, sveicina ļoti laipns dārznieks, kurš ir arī apkopējs, pavārs un apsargs – viss vienā. Pats īpašnieks arī nāk aprunāties, nevar beigt pārdzīvot par mūsu nedienām ar agro izčekošanos, un visādi cenšas iepriecināt ar pašgatavotajiem gardumiem. Viesmīlīgais dārznieks un cilvēks – viss vienā, nodemonstrē, kā darbojas āra krāsns, un pat uzspēlē mums flautu. Nu tik sirsnīgs un amizants rīts! Apkārt krūmos krāšņi putni un lielas vāveres, knišļi un skudras. 

Lauvas klints – astotais pasaules brīnums, kas atrodams Šrilankā

Plāns ir sākt ar Lauvas klints jeb lauvas akmens apskati, kas arī ir Sigīrijas galvenais apskates objekts un arī viens no Šrilankas simboliem. Dēļ mūsu amizantā rīta esam jau aizsēdējušies un tikai ap desmitiem ierīpojam ar tuktuku parkā, kurā klints atrodas. Tūristu jūra. Arī vietējie daudz – viņiem brīvlaiks un vēl nedēļas nogale. Biļete ārzemniekiem – 30 dolāri. 

Klints ir iespaidīga ar to, ka tā slejas viena pāri zaļiem mežiem, un uz tās agrāk, 1500 gadus atpakaļ uzcelta pilsēta, kuras drupas tad arī ir iespēja apskatīt. Pie ieejas pilsētā, klints pakājē ir vārti ar lauvas ķepām. Tāpēc sauc par lauvas klinti. Agrāk bijusi arī galva, kur palika – neviens nezin. Viss ļoti forši, skati – skaisti, bet cilvēku jūra nedaudz nošokēja. Vainojām Ziemassvētkus, sestdienu, viesnīcas nedienas un paši sevi, ka esam nočammājušies, taču pāris dienas vēlāk poļu meitene, kas te bijusi pirms 8 gadiem izstāstīja, ka pirms 8 gadiem situācija bija tieši tāda pati. 

Kad ir tikts augšā, tad rinda piemirstās un paveras brīnišķīgi zaļi skati. Senās pilsētas drupas ainavu padara nedaudz mistisku, apkārt skraida arī pa kādam zaglīgam pērtiķim, kas cierē nočiept banānu, bet atņems arī saulesbrilles, cepuri vai telefonu. Bet nu tas Šrilankas zaļums – skaisti. Zaļie rīsu lauki, palmas, meži un dūmaikainie mākoņi.

Šrilankā redzēt ziloņus – ar garantiju!

Šīs pašas dienas pēcpudienā, mūsu uzņēmīgais viesu namiņa saimnieks ir mūs pierunājis braukt uz safari. Plānots nebija, jo nu esam paredzējuši to darīt citā parkā, vairāk uz dienvidiem. Bet par Yala parku (to, kas mums plānā), bijām dzirdējuši, ka ļoti daudz tūristi, viens zilonis un tikai brieži. Tikai tas, ka  ir iespēja redzēt leopardu, bet mums lielākā vēlme redzēt tieši ziloņus. Saimnieks saliela Sigīrijai tuvāko safari parku nu ļoti, un sarunāja arī jēdzīgu cenu, ka nolēmām šo iespēju izmantot. Cena – 70 dolāri. 

Parks atrodās aptuveni 30 km no Sigīrijas, un ved mūs ar apvidus džipu – viss, kā vajag – jumtu norullē un brauc pa neceļiem, krūmiem un bedrēm, nu ritkīgi forši. Visforšākais tas, ka džips mums diviem vien. 

No sākuma braucam un redzam tikai ainavas. Skaistas ainavas, zaļi krūmi, gara zāle, ik palaikam kāda klints. Pirmos ziloņus ļoti ātri ieraudzījām, un bija ļoti labs moments, kad apkārt nebija sabraukuši daudzi džipi, un ziļoņu ģimene šķērsoja ceļu, pa ko mums jābrauc. Skaisti, forši, un ļoti liels prieks par to, ka jau brauciena sākumā tik ātri viņus satikām. Pārējo braucienu jau varēja vēl vairāk izbaudīt zinot, ka nekas, ja arī vairs neko neredzēsim. Bet mēs redzējām – un kā vēl! Ziloņu daudz. Tiešām daudz, un pa bariņiem vai pa vienam viņi staigā un ēdu nepārtraukti ēd! Zāli, krūmus, lapas. Brauciens ilga apmēram 4 stundas. Un labākais brīdis bija nobeigumā, kad varējām uzkāpt pierurpunktā – kalnā ar skatu torni, no kura paveras skats uz milzu pļavām, un varēja tālumā redzēt skaistos milžus. Vēl braucot atpakaļ uz Sigīriju, satikām ziloni ceļmalā, un varējām tiešām būt ar savvaļas ziloni ļoti tuvu.

Skaists piedzīvojums, un pats dīvainākais bija secināt, ka tik daudz un spilgtas emocijas var noķert vienā dienā. Šrilanka, paldies! Fantastiski pirmie iespaidi. 

Par ziloņiem vēl jāpiemin, ka ciema centrā ir upe, kur divus nabaga ziloņus visu dienu mazgā. Un par samaksu, var pievienoties ziloņu mazgāšanās atrakcijā, taču tie ir “mājdzīvnieki”, kurus ar durkļiem tur ietirda. Prieks par to, ka arvien mazāk tamlīdzīgas prakses ar ziloņu durstīšanu tiek izmantotas, un veramas ka ar laiku izzudīs pavisam. 

Sigīrijā paredzēts pavadīt vēl vienu dienu – un to sākam ar kāpienu Pindurangala klintī, kas ir klints blakus Lauvas klintij. Ieeja te maksā 3, nevis 30 dolāri, un ieejas maksa eksistē tāpēc, ka taka ved cauri templi. Un gar alu, kur guļ liela Budas statuja. 

…un vēl pēdējie skati uz Lauvas klinti Sigīrijā, Šrilankā

Kāpām pa tumsu, lai sagaidītu saullēktu. Un jāteic, skati un sajūtas šeit bija iespaidīgāk, par pašu lauvas klints apmeklējumu. Jo no malas iespaidīgā klints izskatās episkāk. Tik vienkārši! Bet nav nožēla, ka aizgājām. Jo nekā daudz cita, ko darīt Sigīrijas apkārtē tāda būtiska arī vairs nav. Kā tik baudīt skaisto apkārtesošo dabu. Ko arī darījām visu atlikušo laiku te, jo otro viesnīcu bijām atraduši nedaudz glaunāku – koka namiņu rīsu lauka malā, nedaudz ieaugušu džungļos un arī ar iespēju padzīvoties pie Baseina. Pa rīsu laukiem staigā pāvi un gārņi, pa jumtu skraida vāveres un visur dzīvojās krāsaini putniņi, taureņi, un skudras. Skudras tiešām visur, bet tas ir nieks uz visa krāšņuma fona, ko mums iedeva Sigīrija. 

Tālāk dosimies uz Ellu, ar slaveno vilcienu no Kandy stacijas, kas solās būt viens no skaistākajiem vilciena maršrutiem pasaulē.