Autors – Martins Linē

Šeit padalos ar dažiem foto un iespaidiem no pirmās nedēļas viesmīlīgajā Šrilankā

Esmu nonācis Āzijas valstī , kurā līdz šim vēl nebija sanācis būt, bet tā noteikti jau vairākus gadus bija manā ceļojumu galamērķu sarakstā – tējas lielvalsts Šrilanka 

Man kā parasti apceļojot kādu valsti galvā un telefonā ir uzmests aptuvenais plāniņš un vietas ,ko gribētos redzēt un piedzīvot ,bet tajā pat laikā esmu gatavs diezgan daudz improvizēt un ļauties straumei un notikumu attīstībai. Mans ceļojums ,visticamàk tāpatās kā ikvienam šīs valsts viesim sākas valsts galvaspilsētā Colombo, jo šeit ir galvenā valsts lidosta. Pirmajai naktij laicīgi esmu rezervējis ārkārtīgi lētas naktsmājas, pa pāris eiro ,kuru cena man pat šķiet aizdomīgi zema mūsdienām,lai tā vispār būtu realitāte, bet kas nemēģina ,tas neuzzin! Tālākajām nedēļām gan nav rezervēts absolūti nekas ,tik vien kā sarunāts ,ka kaut kad apciemošu šeit jau vairākus gadus dzīvojušu un mūžību nesatiktu senu draudzeni Martu ,kura dzīvo pludmales pilsētā Hikkaduwa. Ja Jums sanāk būt Šrilankā un viesojaties Hikkaduwā iesaku apmeklēt “ Friends Indeed” ēstuvīti , kura ir Martas un viņas dzīvesbiedra lolojums . Garšīgi ēdieni, lieliska atmosfēra + padomi latviešu valodā no Martas ,ko redzēt ,kur braukt ,kur nebraukt ,ko piedzīvot garantēti.

Šrilanka jeb pilnā nosaukumā tā ir Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, jeb, kā to pazina līdz 1972. gadam – Ceilona. Vēl arī to pazīst pēc pāris iesaukām tās atrašanās vietas dēļ Indijas okeānā -“Indijas asara” vai “Indijas okeāna pērle”. Modernākajā vēsturē Šrilanku vispirms 1505. gadā kolonizēja Portugāle, 17. gadsimta. vidū – holandieši, 18. gadsimta pašās beigās – briti, bet 1948. gadā tā ieguva neatkarību. Šrilankas ēku arhitektūrā ļoti labi manāmi šie koloniālie laiki un manai eiropiešu acij’ šis rokraksts’ šķiet pazīstams un saprotams. Šrilankā dzīvo 23 miljonu iedzīvotāju un tā ir zināma ar savu etnisko un reliģisko daudzveidību. Tik slavena, kā tās karogs, kurš esot ne tikai viens no senākajiem pasaulē, bet arī vienīgais, kurš iekļauj reliģisko brīvību – budisma, hinduisma, un islāma elementus. Etniski 75 procenti Šrilankas iedzīvotāju ir sinhalieši, 11 procenti ir Šrilankas tamili, vēl deviņi ir Šrilankas moori. Valstij ir arī divas oficiālās valodas sinhala un tamilu. Oficiālā reliģija ir budisms, kam pieder 70 procentu iedzīvotāju.

Piedzīvotais

Colombo tirgū , ķņada , drūzma , smaržas, garšas – īstā dzīve un tirgi ir un būs manu ceļojumu neatņemama sastāvdaļa , jo šeit parasti var redzēt visu kā norit ikdienas dzīve ,ko vietējie cilvēki tirgo ,ēd , stāsta un viss viss pārējais.

Zvejniecība , zivis un visa veida jūras veltes , protams , ir Šrilankas neatņemama sastāvdaļa.

Šrilankieši ir slaveni ar savu silto smaidu un viesmīlību ,draudzību ,ko noteikti jau esmu izjutis esot šeit nepilnu nedēļu

Tuk -tuki ir noteikti visbiežāk pamanāmākais un ļoti ļoti plaši izplatīts pārvietošanās līdzeklis šeit , ne dienas ,kad blakus nepiestās un vismaz 10x kāds nepajutās : Taxi sir? Tuk Tuk sir?

Pludmales skaitas un ar ļoti ļoti maz tūristiem , kas galvenokārt ir dēļ tā ,ka Šrilankā šajā salas pusē ,kur esmu tagad skaitās nesezona ,jeb lietus sezona , bet līdz šim ar laiku ir ļoti ļoti paveicies , gandrīz nemaz lietus un + 30.

Līdz šim galvenokārt pārvietojos ar sabiedrisko transportu – pārsvarā autobusiem , kuri ir ļoti lēts un dīvainā kārtā ātrāks transports nekā šejienes vilcieni, bet pienāks kārta arī vilcieniem.

Katru dienu ēdienkartē ir garšīgie un sulīgie Šrilankas augļi , šoreiz ananāsi.

Budistu tempļi tāpāt kā citās Āzijas valstīs ,ļoti grezni, koši un pa gabalu pamanāmi.

Iespējams ikoniskākā vieta Šrilankā “ Nine Arch bridge “ Katru dienu simtiem cilvēku sanāk uz / ap / pie šī tilta ,lai redzētu kā pār to pārbrauc vilciens.

Pabiju vienā no 26 Šrilankas Nacionāljiem parkiem , sanāca redzēt daudz ziloņus , krokodīlus , dažādus krāsainus putnus , bifeļus , varānus ,stirnas un vēl citus dzīvniekus, ļoti interesanta un skaista pieredze, vairāk par to atsevišķā galerijā un aprakstā

Ik pa laikam ejot pa ielu vai sēžot kādā ēstuvē var dzirdēt,ka grab vadi ,līgojas koku zari , krīt lapas vai tiek nomesti kādi augļi uz zemes , tad skaidrs ,ka garām dodas kārtējā mērkaķu mafija.

Noīrējām tuk-tuku un apbraukājām tuvējās pludmales , pilsētiņas un citas interesantas vietas. Interesants un salīdzinoši ērts braucamais šejienes apstākļiem.

Aukstākajā no Šrilankas pilsētām – Nuwara Eliya varēja manīt,ka vietējie valkā ziemas cepures , citur gan pēc ziemas cepures īsti neprasā

Vairāk par mani Instagramā: @martin_linee ; @ml_linee