Autors – Madara Nogda

Tenerifes neparedzamais ceļojums. Kā? Kur? Kāpēc?

Ceļojumu gaidīšana un plānošana sniedz man neaprakstāmu baudu un tauriņus vēderā. Šoreiz gribu padalīties ar sajūtām, ko piedzīvoju 2022.gada janvārī ceļojumā uz tik populāro Spānijai piederošo salu- Tenerifi, kur devos kopā ar mammu. Arī šis brauciens bija īpaši skaists, piepildīts, neaizmirstams un mēs baudījām salas krāšņumu no visas sirds, bet pēkšņā plānu maiņa, ko radīja neparedzamie notikumi ceļojuma laikā, bija liels pārbaudījums.

Kas tad īsti notika?

Sāksim ar to, ka esmu pieskaitāmā pie “bailīgā lidmašīnas pasažiera” tipa un lidojumu laikā jūtos ne visai komfortabli. Man ļoti patīk kontrolēt situāciju, notikumus un uzņemties vadību it visā, bet lidmašīnā nākas uzticēties tikai un vienīgi pilotam. Lidojot uz Tenerifi, mums bija savienotie reisi no Rīgas uz Barselonu un tālāk no Barselonas uz Tenerifi. Pirmā nosēšanās Barselonā jau nebija patīkama, jo pilsētu klāja bieza mākoņu sega vairākos slāņos. Mūs pamatīgi purināja tieši nosēšanās procesa laikā, nepatīkami. Lidojumu Barselona- Tenerife es vairāk raksturotu kā mierīgu, ja neskaita pacelšanos, jo mākoņu sega joprojām bija bieza un radīja lidmašīnas trīcēšanu jeb turbulenci. Lielākais piedzīvojums sākās ar došanos mājup. Mums bija paredzēts lidojums no Tenerifes Ziemeļu lidostas plkst. 20:00 vakarā. Tā kā dzīvojām salas Dienvidos, tad mērojām 2 stundas garo ceļu ar autobusu uz Ziemeļu lidostu. Jau pāris dienas salā plosījās pamatīgs vējš, īpaši ziemeļos. Spēcīgo vēju cēlonis bija “Calima”. Par Calima vietējie Kanāriju salu iedzīvotāji dēvē Sahāras gaisa slāni – putekļainu, siltu vēju, ko rada Sahāras vētra, kas pārceļo no Āfrikas tuksneša. Tā ir karsta, sausa migla, kas kairina elpceļus, samazina redzamību un nogulsnē smalku putekļu slāni. Calima var izraisīt acu apsārtumu, elpošanas traucējumus, kakla sāpes, enerģijas trūkumu un galvassāpes. Tenerifē šādi laikapstākļi ir ļoti reti. Vietējie minēja, ka aptuveni 1 reizi trijos vai četros mēnešos mēdz būt tik spēcīgs vējš. Pārsvarā ir mierīgs un saulains laiks, īpaši dienvidos, tāpēc jau Tenerife ir tā vieta Eiropā, kurā baudīt mūžīgo vasaru un smelties saulītes enerģiju jebkurā gadalaikā. Pirms izlidošanas mums paziņoja, ka šādā vējā ir bīstami lidmašīnai pacelties, tādēļ mūsu reisa izlidošana tika novirzīta uz Dienvidu lidostu. Visi pasažieri (tai skaitā arī mēs) ar 2 lieliem autobusiem tika transportēti uz Dienvidu lidostu, jo salas dienvidos laikapstākļi vienmēr ir mierīgāki. Izlidojām aptuveni 3 stundas vēlāk, kā plānots. Arī dienvidos bija spēcīgs vējš, tomēr ne tik bīstams kā Tenerifes ziemeļu daļā. Par spīti vējainajiem laikapstākļiem, pilots veiksmīgi pacēlās un lidojuma laikā nācās saskarties ar vairākām spēcīgām turbulencēm virs Atlantijas okeāna. Naktī ielidojām Barselonas lidostā, bet nesatraucāmies, jo reiss uz Rīgu bija ieplānots vien plkst. 7:00 no rīta.

Mūsu plānos arī bez visiem notikumiem bija pavadīt nakti lidostā. Iepriekšējā lidojuma aizkavēšanās spēcīgā vēja dēļ, šo laiku ievērojami saīsināja, bet notikumu gaita attīstījās arvien pārsteidzošāk. Jau esot Tenerifē, mums bija zināms, ka ielidošanas dienā Latvijā tiek prognozēts spēcīgs vējš ar brāzmām līdz pat 33 m/s, tika izsludināts sarkanais brīdinājums. Latvija šādu vētru 21. gadsimtā nebija vēl pieredzējusi, par ko vēstīja ziņu portāli. Pārliecinājos, ka vētra patiešām būs spēcīga un pieņemsies spēkā pusdienlaikā, tieši tad, kad mums paredzēta nosēšanās Rīgas lidostā. Es cerēju, ka aviokompānija atcels vai pārcels plānoto lidojumu, jo tas šķita nereāli, ka tik bīstamos laikapstākļos varētu plānot reisus, bet nekā, sākās iekāpšana mūsu reisam uz Rīgu. Iepriekš minēju, ka Tenerifē pārvirzītais lidojums no ziemeļiem uz dienvidiem tika atzīts par bīstamu spēcīgo vēja brāzmu dēļ, tad Latvijā šīs brāzmas prognozēja uz pusi spēcīgākas. Nolēmu sazināties ar paziņu, kurš ir metreologs un arī viņš rekomendēja reisu pārcelt, jo tas patiešām esot bīstami. Man vairs nebija šaubu un lidmašīnā neiekāpām. Ar satraukuma pilnām acīm noskatījāmies, kā mūsu reiss aizlido uz Rīgu, vēlāk arī noskaidroju, ka tas tika pārvirzīts uz Viļnas lidostu, tāpat kā daudzi citi reisi tajā dienā, jo lidmašīnas vienkārši nespēja nosēsties spēcīgo vēja brāzmu dēļ.

Garās stundas Barselonas lidostā īsināju, vērojot lidmašīnu radaru karti Rīgas lidostā, kurā lidmašīnas viena pēc otras nespēja nosēsties. Ar mammu bijām spiestas iegādāties jaunu lidojumu. Vienu es jau biju noskatījusi, kas bija ērts ielidošanas laika ziņā un par draudzīgu cenu, tomēr brīdī, kad vēlējos to iegādāties, man uzrādīja, ka reisam biļetes vairs nav pieejamas un ziniet labi, ka tā, jo lidojums bija plānots uz Rīgu caur Romu. Itālija tobrīd pieprasīja obligātu covid testu veikšanu, ko šajā situācijā, diemžēl, mēs nevarējām vairs izpildīt un lidmašīnā mūs vienkārši neielaistu. Bija skaidrs, ka jāmeklē lidojums Spānijas robežās, jo covid noteiktie ierobežojumi šeit mums ir labi zināmi un nevajadzētu iespringt par jauniem valstī noteiktajiem ierobežojumiem. Uztraukums bija pamatīgs, arī Latvijā vajadzēja atgriezties pēc iespējas ātrāk, jo bija ieplānoti darbi, tikšanās, svarīgi pasākumi. Galu galā iegādājāmies avioreisu caur Malagu uz Rīgu ar ielidošanu nākamās dienas vakarpusē (vismaz pēc vētras). Atceros to dienu kā šodien: negulēta nakts, pamatīgs satraukums, adrenalīns, neziņa, steiga un aizkaitinājums. Gribējās visu triekt pret zemi un raudāt, jo paralēli lidojumu plānošanai, nācās risināt arī citus jautājumus. Problēma pēc problēmas, izsalkušas un dusmīgas. Absolūti nekas negāja pēc plāna, šķiet, ka viss, ko mēģinājām nokārtot, gāja šķībi, greizi un nepareizi. Pēc biļešu iegādas sekoja papildus sarežģījumi ar check-in, milzīgās cilvēku rindas terminālī un organisma baterijas līmenis bija tuvu -1%. Tomēr pēc dažām stundām jau smaidīgas sēdējām reisā uz Malagu, ko nopirkām vien dažas stundas pirms izlidošanas Barselonas lidostā. Tas nozīmē tikai vienu, ka atvaļinājums turpinās. Booking.com norezervēju viesnīcu, lai varam izgulēties, jo lidojums uz Rīgu bija ieplānots tikai nākamās dienas rītā un vēl vienu nakti pavadīt lidostā vairs nebijām gatavas. Malaga mūs sagaidīja ar palmām un saulainu laiku. Es nodomāju, cik lieliska pilsēta! Malagā pavadījām vienu vakaru, neko daudz no pilsētas neredzējām, bet pietiekami, lai tas kļūtu par iemeslu atgriezties pēc 2 nedēļām. Izgājām nelielā vakara pastaigā, apēdām šokolādes pankūkas un devāmies uz viesnīcu atpūsties, jo spēka nebija nemaz. Nākamā diena uzausa saulaina, enerģijas līmenis bija atjaunojies, garastāvoklis nesalīdzināmi labāks un braucām taisnā ceļā uz Malagas lidostu. Turpinājumā jau lidojums uz Rīgu un viena atvaļinājuma diena bonusā. Es taču vienmēr sev atgādinu, ka viss notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek. Ļaujies tam, jo beigas visās pasakās ir bijušas laimīgas. Dzīve savā ziņā arī ir pasaka.

Sala, kurā valda mūžīgā vasara, bango okeāna viļņi, salas iedzīvotāji sagaida ar saulainu smaidu un 3 stundu laikā to var apbraukt ar auto

Es nedaudz baidījos par to, kā redzēt salu bez auto nomas izmantošanas, jo gandrīz visi man zināmie draugi un paziņas apceļoja salu ar auto. Vai salu vispār ir iespējams redzēt un apceļot arī bez auto nomas? Tagad jau droši varu apstiprināt, ka jā, ir gan. Sabiedriskais transports Tenerifē ir ērts un pieejams. Pamatā autobusu satiksme, tie iet diezgan regulāri visos virzienos un autobusos bija iespēja arī uzlādēt telefonu, kamēr braucām uz savu galamērķi. Protams, ar auto Jūs ietaupīsiet laiku un galamērķī nokļūsiet daudz ātrāk. Ņemot vērā, ka Tenerifē tūrisms salas iedzīvotājiem ir galvenais ienākumu gūšanas avots, tad arī auto nomas cenas ir ievērojami pieaugušas pēc covid 19 pandēmijas. Auto nomu nolēmām neizmanot, jo ceļojumā devos kopā ar mammu. Man jau ir pieredze ceļot ar auto Itālijā, bet ne vadītāja krēslā, tāpēc izvēle krita par labu sabiedriskajam transportam. Ģimenei vai draugu kompānijai noteikti iesaku izmantot auto nomu, ko var ērti nokārtot, jau esot lidostā.

Ņemot vērā, ka uz diviem no galvenajiem objektiem, ko vēlējos redzēt Tenerifē (Teide un Maskas ciematiņš), bez auto nokļūt ir praktiski neiespējami, tad izmantojām ekskursijas. Tenerifē dzīvo un savas tūrisma firmas ir izveidojuši gana daudz latvieši un ar Facebook spēku man izdevās atrast fantastisku gidu- Ati. No sirds iesaku šo gidu: zinošs, interesanti pasniedz informāciju, daudz uzzinājām par vietējo salas iedzīvotāju kultūru, vēsturi, salas īpatnībām, paradumiem un ikdienas dzīvi. Atis Tenerifē dzīvo jau 10 gadus. Ar kontaktiem padalīšos privāti, uzraksti man un paldies pateiksiet vēlāk.

Tenerife iedalās dienvidu un ziemeļu daļā. Ziemeļos daba ir vismaz septiņpadsmit reizes krāšņāka un iespaidīgāka, tomēr klimats ir vēsāks, vējaināks un nokrišņiem bagātāks. Savukārt dienvidos ir siltāks, saulaināks un lietainu dienu būs salīdzinoši maz. Saglabā šo ierakstu, jo iespējams arī Tev noderēs manas TOP vietas, apceļojot Tenerifi.

Ziemeļu daļa 

1. Loro parks – 1.vieta pasaulē no Zooloģiskajiem dārziem, tiek piedāvāti dažādi šovi, floras un faunas daudzveidība. Ieejas biļetes cena bija 38 eiro un parkā pavadījām 4 stundas.
2.  Siama Parks – ūdens atrakciju parks. Ir opcija iegādāties biļetes uz Loro un Siama parkiem kopā, kas sanāks lētāk nekā tad, ja pirksiet katru atsevišķi. Biļetes var iegādāties internetā, bet mēs pirkām parkā uz vietas un rindu nebija vispār. Jāpiemin, ka šie parki neatrodas viens otram blakus, jo Loro parks ir vairāk ziemeļu daļā, bet Siama parks salas dienvidos.
3. San Cristobal de la Laguna – sena pilsētiņa netālu no ziemeļu lidostas, vecā galvaspilsētas daļa.
4. Puerto de la Cruz – ārkārtīgi skaista pilsētiņa, melnā pludmale, dabas faktors un krāšņa okeāna piekraste. Starpcitu, tieši šeit atrodas Loro parks.
5. Rambala De Castro – klintis, okeāns un dabas skaistums. Nav daudz tūristu, jo par šo vietu nemaz tik daudzi nemaz nav dzirdējuši. Vismaz līdz šim brīdim.
6. Santa Cruz de Tenerife – salas galvaspilsēta, mēs šeit pāris dienas dzīvojām. Noteikti aizejiet uz promenādi.