Autors – Travelmania.lv

Sapnis par Seišelu salām

Jau sen bijām savā vēlmju sarakstā nosprauduši par mērķi doties uz Seišelu salām. Kāpēc tieši Seišelas – atbilde pavisam vienkārša, jo esam ziemeļnieki, un nav nekas labāks par uzlādēšanos pēc garās un aukstās ziemas, peldoties siltā Indijas okeāna ūdenī un baudot +27 līdz +30 grādu karstumu eksotiskā zemē zem palmas. Tā nu devāmies uz šo izsapņoto zemi aprīļa sākumā, lieldienu brīvdienās.

Sāksim ar izmaksām, jo nez kāpēc vienmēr ir šķitis, ka Seišelu salas ir visai dārgs galamērķis. Protams, aviobiļešu cenām sekojām jau vairāk kā gadu un tās vienmēr svārstās starp 800 un 900 eur, kā tas ir bijis pirms pāris gadiem. Jā, nospriedām, ka atšķirībā no citu galamērķu aviobiļešu cenu sadārdzinājuma, biļetes uz Seišelām vienmēr ir bijušas tādas, kādas tās ir tagad, un sevišķi lētāk visticamāk aizlidot uz turieni neizdosies, pieņēmām šo lidojuma cenu un kravājām koferus. Jā, parasti ceļojam maksimāli viegli, jo jāatzīst, ka liela daļa bagāžas ietilpības vienmēr tiek piešķirts filmēšanas ekipējumam, bet te mums bija iekļauti divi lielie 23 kg koferi + rokas bagāžas, un izlēmām ka ielocīsim paši savu sup dēli, ar visu pumpi un airi, kā arī snorkelēšanas maskas, kas pēctam izrādījās viens no labākajiem lēmumiem un sniedza mums iespējas pašiem piedzīvot fantastiskus mirkļus. Nieka 22 stundu lidojums, caur Etiopiju un esam Seišelu salās. Karstums sutīgs, palmas, zili spīdošais ūdens lagūnās,ko jau redzējām caur lidmašīnas logu. Tagad tikai jātiek tikai cauri formalitātēm, un uzreiz jādodas uz prāmi.. Rindas, rindas, karstums, burzma. Ja vien nevēlaties pirmās dienas Seišelās pavadīt lielākajā Mahe salā, jums jau laicīgi iesakām atrast un nopirkt prāmja biļetes uz savu iecerēto apmešanās salu. Mūsu plāns bija uzreiz doties uz La Digue, kas ir neliela, piecus kilometrus gara un gandrīz tikpat plata saliņa, uz kuras tad arī atrodas lielākā daļa ar google un instagram izpētītajām pludmalēm un teiksmainajiem akmeņiem. Divu stundu brauciens ar prāmi, un saulrietā sasniedzam La Digue.

Interesants fakts par La Digue

lielākoties satiksme šeit notiek ar divriteņiem, un takši ir pieejami, lai nogādātu tūristus viesu namos un bungalo, taču ikdienas pārvietošanās ir ar kājām, vai divriteni, ko šeit var noīrēt par 10 eiro dienā. Bet, esam te ieradušies samērā vēlu, un par cik mūsu pirmie apartamenti ir tikai 900 metru attālumā no ostas, nolemjam, ka aizstumsim koferus paši. Pirmie iespaidi par salu – gaiss smaržo pēc eksotiskiem ziediem un augļiem, saulrieta krāsās palmu lapas un piekrastes kafejnīciņas izskatās sevišķi aicinoši un romantiski, virs galvas lidinās daži milzu sikspārņi, kas nezinātājam liktos pat mazliet baisi, taču īstenībā tie ir pavisam nekaitīgi cilvēkiem, jo ēd tikai augļus. Noguruši, laimīgi par ierašanos pareizajā vietā, iekārtojamies savā bungalo un dodamies pie miera. Vienu zelta padomu varam dot par laiku Seišelās – ceļaties pirms saullēkta! Un saullēkts te ir agri, jau pēc sešiem no rīta. Esat atkūlušies uz vienu no skaistākajām vietām uz zemes, un dienas šeit ir īsas, saule aust un riet ap sešiem gan rītā, gan vakarā, tāpēc nelaidiet garām ne mirkli dienas gaismas un nevienu no saullēktiem. Brokastis mums servēja ap 8.30, un līdz tam laikam jau bijām izbraukuši mazu lociņu uz salas ziemeļu daļu, pavadot rītu pasakainā pludmalē kopā ar krabjiem, jo tā vien liekas, ka visi tūristi mostas līdz ar viesu namu brokastīm. Un jā, tā arī bija, jo mūsu viesu namā citi viesi sāka rosīties tikai uz brokastu laiku, kas jau ir principā divas stundas, ko esat pazaudējuši no laika paradīzē. Ēdiens šeit.. nu tā. Augļi ir pasakaini garšīgi, jo aug tropu zonā un garšo tā, kā tiem jāgaršo, vietējais rums ir ļoti kvalitatīvs un protams, jūras veltes, bet kopumā šī noteikti nav gurmānu paradīze, uz ko braukt ēšanas dēļ. Par cik salas ir mazas, itin viss tiek importēts no kontinenta, un to var just gan augstajās produktu cenās, gan arī kvalitātē. Piemēram, jebkura gaļa vai gaļas izstrādājums būs pieejams tikai saldētā veidā un vienīgais, ko varat šeit dabūt svaigu, ir zivis un veģetārie ēdieni.

Tāpēc lieki laiku ēšanas priekiem netērējam, un jau dodamies uz savu pirmo svarīgo apskates objektu – Anse d’Sargent pludmali, kas ir pati slavenākā un fotogrāfētākā pludmale Seišelu salās. Jau ceļš uz šo pludmali ir fantastiski skaists – neticams zaļums, palmu audzes, un milzu akmeņi, kas slejas pāri palmām un sajūta, ka esi aizvēsturiskā pasaulē. Te arī sastopam pirmos milzu bruņurupučus, kas izskatās pēc dzīviem dinozauriem un gozējas saulītē ēdot augļus un lapas, un jā, arī nodarbojas ar mīlestību. Tik mežonīgu aurošanu nav gadījies dzirdēt un jāteic, bijām ļoti pārsteigti, bet arī pacilāti, ka šo aktu bijām priviliģēti redzēt dzīvē. Nolikuši riteņus, ejam, un ejam pa taciņu, kas jau ir instagram sapnis – kuplas palmas mijas ar milzu akmeņiem, ko ūdens gadu tūkstošu laikā ir nogludinājis plūstošās formās, un atgādina tēlnieku skulptūras. Baltas smiltis, zils ūdens, zilas debesis – sapnis ir piepildījies un šī vieta tiktiešām eksistē! Jau pirmais iespaids pārspēj jebko, ko bijām cerējuši, jo tik īpatnēja un skaista dabas ainava nebija redzēta. Ir sirreāla sajūta, atrodoties vietā, kas izskatās kā no skolas laiku klades vāka uzprintēta bilde. Te nav kūrortiem raksturīgie plastmasas saulessargi un saliekamie krēsli, ko var izīrēt, te nav krāsaini katamarāni un ūdens motocikli, un te nav arī tūristu pārblīvētība. Protams, ka gribētu, lai esam divi vien šinī paradīzes krastā, lai varētu sajusties kā īsti Robinsoni, taču līdz tam mēs arī tiksim. Vienīgais, kas šeit komerciāls – par pašu ieeju parkā ir jāsamaksā aptuveni 10 eiro, kā arī pludmalē ir dabiskā bungalo stilā izveidoti bāriņi, kuros iespējams iegādāties gardus kokteiļus, kas arī maksā ap 10-15 eur par kokteili. Jā, Seišelas nav tās lētākās salas un varētu šķist, ka tāda cena par kokteili ir diezgan sālīta, taču ja esat uz šejieni atbraukuši, ticiet man, tas kokteilis jūsu sapņu pludmalē būs katra centa vērts! Beztam, ir arī veids, kā iekļūt d’Sargent pludmalē bez maksas, ja katru dienu negribas maksāt ieejas maksu – vienkārši brienot pa ūdeni! Vai arī, ar sup dēli, kā to pāris reizes darījām arī mēs. Arī kokteiļus var pagatvot paši, un citus atspirdzinošus dzērienus, kā piemerām alu vai sidru, var iegādāties veikalā un paņemt uz pludmali līdzi. Būs lētāk, bet nebūs ledus auksti, kas karstumā tomēr ir vislielākā bauda un tāpēc arī ir to vērts. Kāpelējām pa akmeņiem, izpeldējāmies vairākas reizes, izdzīvojāmies pa skaisto pldumali un safilmējām savu raidījumu.. un vakarā atgriezāmies, lai vērotu saulrietu.

Tā arī pagāja 3 pirmās dienas La Digue – divritenis, pludmales, kāpelēšana pa akmeņiem, filmēšana, kokteiļi, saullēks, saulriets. Mums laika prognoze nebija spīdoša – tikai pirmajā dienā rādīja, ka būs saule, pārējās lietus un pērkona negaiss, taču lietus te nemaz nebija tik nomācošs – tas nolīst, ļoti spēcīgām šaltīm, un pēc stundas jau atkal spīd saule. Te ir tik skaisti džungļi, un ceļmalās aug laimi un karambolas augļu koki. Arī briesmas neizpalika – Edijs kļuva par upuri Seišelu vienīgajam biedam – milzu simtkājim! Tumsas laikā ejot ar iešļūcenēm, tas viņam vienkārši iekoda. Pēctam kopā ar blakus bungalo kaimiņiem to noķērām, un tiktiešām apstiprinājās, ka tas ir negantais milzu simtkājis, no kā šeit ir jāuzmanās. Par laimi, nebija nekas diži trakāks par bites dzēlienu, taču citiem ceļotājiem ir gadījies pat tikt uz slimnīcu pēc simtkāja kodiena. Katrā ziņā uzmanieties no pastaigām pa tumsu – dienas laikā šie mošķi ārā nelien.

Pēc 3 dienu La Digue paradīzes, mainījām savu vidi uz Praslin salu, kas ir krietni lielāka un atrodas vien 20 minūšu prāmja brauciena attālumā no La Digue. Praslin sala mūs sagaida ar negaisu, un nomas auto, ko iepriekš bijām rezervējuši. Un auto te noteikti ir jāņem, savādāk visu laiku ir jādomā par taksi, vai sabiedrisko transportu, kas šķiet ir tikai liekas klapatas. Ātri vien negaisu nomaina saule, un jau agrā pēcpusdienā laižam uz savu pirmo un arī vienu no Praslin salas galvenajām apskates vietām un tas ir Valee de mai dabas parks, kur aug lielās coco del mer palmas ar lielāko kokosriekstu pasaulē, kas izskatās pēc nekā cita, kā dibena. Sievišķīgi apaļīgais un erotiskā izskata kokorieksts tiktiešām ir liels, smags un iespaidīgs, tāpat kā palmu mežš, kurā tas aug. Praslin sala ir vienīgā vieta pasaulē, kur šo interesanto augli var sastapt. Vēl interesatnāk ir tas, ka kokosriekstam ir arī vīrišķais auglis, kas izskatās gluži pretēji dibena formas kokosriekstam. Spriediet paši pēc bildēm, bet katrā ziņā ekskursija pa palmu mežu ļoti jauka, un sajutāmies ļoti mazi zem milzu palmu lapām, kas diametrā sasniedza pat vairākus metrus. Jau tās pašas dienas vakarā devāmies uz populārāko un internetā izslavētāko Praslin salas pludmali – Anse Lazio, kur arī sagaidījām saulrietu, izspēlējāmies lielos un mutuļojošos viļņos un vienkārši izbaudījām pludmali un skaisto dabu. Jāteic uzreiz, ka Praslin sala ir daudz apdzīvotāka, pludmalēs ir krietni vairāk cilvēku, un ūdenī – laivas un jahtas. Vairs nejūties kā uz vientuļas salas izskalots Robinsons ar kokosriekstu rokās un divriteni kā vienīgo pārvietošanās veidu, uz mazas salas, kur viss ir rokas stiepiena attālumā. Praslin sala ir daudz industriālāka, attīstītāka un protams ka spēj uzņemt daudz vairāk tūristus.

Netālu no saviem apartamentiem noskatījām niršanas centru, kurā pieteicāmies uz niršanu nākamajā dienā, kas man būs pirmā reize zem ūdens ar akvalangu. Pirms lielā notikuma jāiesildās, un jau agrā saullēktā pumpējam sup dēli, lai varam aizairēt līdz mazai un mīlīgai akmeņu saliņai, cerībā, ka pa ceļam arī varēsim pasnurkulēt. Nekad, un nekur neesam redzējuši tik dzīvu un daudzveidīgu zemūdens pasauli pie viena koraļļa, ko pa ceļam uz salu atradām! Krāsainu zivju mākoņi, lielās un garenās tūtzivis, krāsainais korallis un galvenais jau prieks, ka pašu spēkiem to atradām un kārtīgi izpētījām. Jā, zemūdens pasaule te ir krāšņa.. un laiks to iepazīt vēl vairāk.

Niršana bez sertifikāta parasti nozīmē desmit vai varbūt maksimums divdesmit minūtes zem ūdens, kur instruktos uzmana katru tavu soli un tur aiz rokas, nemaz neatlaižot. Šeit mums paveicās ar ļoti zinošu instruktoru, kas izstāstīja un parādīja visu, kā pašam rīkoties un sazināties savā starpā, lai patstāvīgi varētu atrasties zem ūdens. Nirsim 12 metru dziļumā, cerēsim uz haizivīm, rajām un dažādām citām trofejām. Laiks ir ideāli piemērots – zilas debesis un karstums. Plukšķis ūdenī un laižamies pa trosi lejā, instruktora pieskatīti, taču peldam paši un instruktors mums ir kā zemūdens gids, kurš norāda uz retām un interesantākām zivīm, kas maskējas kā akmeņi, bet peldot izpleš krāšņas spuras. Zem akmeņiem redzam milzu zuti, ķeram traku astoņkāji, sastopam majestātisku jūras bruņurupuci un visur ir skaisti un krāsaini koraļļi, bariem zivju, milzu garneles, jūras zvaigznes.. Cik fantastiski un brīvi mums ļāva justies uzticība no instruktora puses, un man jo īpaši – pirmās emocijas un pieredze zem ūdens tik ilgu laiku, pavēra acis uz pavisam jaunu pasauli, kas ļāva sajusties kā bērnam un zemūdens pētniekam. Šī bija pieredze 10 no 10, kas noteikti bija arī samaksātās naudas vērta, jo nekur citur pasaulē nav bijusi tāda brīvība, profesionāla apmācība un uzticība no instruktora puses, kā arī protams pavadītais laiks zem ūdens bija visai ilgs – vairāk kā 40 minūtes.

Kopumā uz Praslin salas pavadījām trīs dienas, kuru laikā apbraukājām vairākas pludmales, taču neviena no tām nepalika atmiņā tik spilgti, kā akmeņainās un vientulīgās La Digue pludmales. Šai salai ir citas priekšrocības, kas noteikti ir ūdens aktivitāšu plaša pieejamība, ko te noteikti vajadzētu izmantot. Arī savādākā daba ar lielajiem kokospalmu džungļiem ir to vērta, lai brauktu uz šejieni kaut uz vienu dienu no citas salas. Mēs arī pavisam nejauši džungļos uzgājām pamestu villu, ko izstaigājām un tas bija vesels piedzīvojums. Secinājām, ka Praslin salā ir forši, taču ne foršāk kā La Digue, uz kurieni tad arī devāmies atpakaļ, lai pavadītu tur atlikušās ceļojuma dienas, baudītu kokteiļus un augļus, izbrauktu ar kristāla kajaku un savu līdzpaņemto sup dēli. Tā arī darījām un tās tiešām bija dienas paradīzē, jo katra diena nesa jaunus un skaistus iespaidus un atmiņas, vienkārši dzīves baudījumu un skaistus mirkļus. Vairāk laika pavadījām tieši meklējot nomaļākas un privātākas pludmales, lai sajustos vieni uz šīs skaistās salas. Siltais ūdens, kurā var stundām ilgi plunčaties, gardie augļi, aukstais alus, laimīgi cilvēki visapkārt un laimīgi paši mēs – tas ir tas, ar ko mums ir palikušas atmiņā Seišelu salas. Kopumā mēs arī neiztērējām tik daudz naudas, cik bijām domājuši, jo uz 10 dienu garu atvaļinājumu divatā aizgāja ne vairāk kā 4000 eiro. Iepriekš izpētītā informācija lika sagatavoties stipri lielākiem tēriņiem. Visvairāk aizgāja aviobiļetēs un prāmjos, naktsmītnēs, kam diemžēl nav alternatīvu un ja vēlaties uz šejieni ceļot, ar to ir jārēķinās, taču aktivitātes, ēdiens un transports nebūt nav tik dārgi.Tāpēc nebaidieties, brauciet arī sajusties kā Robinsoni un izbaudīt skaistākās pludmales ainavas, ko mūsu pasaule var piedāvāt!