Kamēr bijām uz šīs salas, mums sanāca apbraukt visai salai apbraukt apkārt, un redzēt šīs salas skaistumu no visām pusēm. Vienā dienā sieva bija atradusi video Tik Tok, kur cilvēki bija skaistā pludmalē, kur pats piebraucamais ceļš ir ļoti skaists, jo iet gar pašu jūras krastu serpentīna veidā lejā. Nobraucot lejā, ir taciņa, gar kuru ir palmas, un kura aizved līdz pašai jūrai. Sapratām, ka mēs vēlamies tur nokļūt, bet šajā video nebija nekas teikts, kur tas ir. Tad nu izmantojām mūsdienu tehnoloģijas, un caur google maps satelītu mēģinājām atrast, kur šāda vieta ir. Pēc kartes izpētes tomēr sanāca noteikt šo vietu un tad nu uz saulrietu devāmies turp.

Taču varu pieminēt, ka kartē kā pludmale tā nav iezīmēta, iespējams lai tūristi tur nebraukā.

Uzbraucot kalnā, aiz kura bija jūra, pavērās elpu aizraujošs skats. Mēs esam pašā augšā, un tālāk ir stāvs kalns serpentīna veidā, kurš ved uz pludmali. Visu laiku, kamēr braucām lejā, pavērās skats uz tirkīzzilu ūdeni, kurā tālumā bija redzamas salas. Šī bija skaistākā pludmale, un visa apkārtne kopā, jo skats gan no kalna augšas gan lejas bija skaists. Cilvēki tur bija tikai kādi divi, kas arī klusumā vēroja šo dabas skaistumu. Uz šīs salas bija daudz skaistas pludmales, bet šī bija mūsu top 1.

Esot uz šīs salas ar sievu arī izbraucām ar ūdensmočiem. Man personīgi ļoti patika, taču sieva teica, ka otrreiz viņa nebrauktu, jo dēļ viļņiem esot nelabi palicis. Apskatījām ,,Overlap stone’’ kur kalnā viens milzīgs akmens atrodas uz otra, un no šīs vietas arī pavērās skaists skats uz jūru un mājām. Šeit bija ieejas maksa 5 eiro no cilvēka. Šī bija vieta kur pirmo reizi ceļojumā redzējām zaļu čūsku.

Palasot par čūskām Taizemē, sapratām ka iekožot esot 50/50 iespēja izdzīvot, un dažas vispār nevar iekost dēļ zobu izkārtojumu mutē.

Esot uz šīs salas nomainījām arī viesnīcu, un divas naktis palikām ,,Am Samui Resort’’. Šī viesnīca bija prom no pilsētas nomaļākā vietā, rezervējām lai varētu mierīgi pavadīt laiku tur. Aizbraucot uz viesnīcu, iekārtojāmies mūsu numuriņā, kurš bija ļoti plašs. Viesistaba ar lielu gultu, virtuves zona aiz stikla durvīm, vannas istaba bez griestiem (sajūta kā brīvā dabā ejot dušā), un vēl bija uzkāpjot pa trepēm augšā jumta terase. Šajā viesnīcā sanāca tā, ka vienu nakti rezervējām vienu numuriņu, un otrā citu. Kad bijām iekārtojušies, devāmies uz motorolleri, lai apbraukātu un apskatītu apkārtni.

Kad bijām pie motorollera, tālumā caur tūjām dzirdējām Latviešu valodu. Tad nu iesaucos ,,Sveiciens Latviešiem’’ uz ko arī saņēmu atbildi.

Dzirdēt tādā tālumā savu dzimto valodu bija tiešām patīkami. Tad nu sarunājām, ka gan jau vakarā satiksimies. Vakarā satikāmies kafejnīcā, tie bija Latvieši no Valmieras, Alvils, Baiba un meitiņa Bella. Tad nu iepazinām viens par otru vairāk, sapratām ka mums visiem patīk ceļot, sapratām ka mums ir kopēji draugi un nolēmām, ka nākamajā dienā vajag kopā kur aizlaist. Tad nu nolēmām, ka kopā varētu doties uz ,, Na Mueang Waterfall 2’’.

Nākamajā dienā, vakarpusē devāmies uz šo ūdenskritumu. Kad piebraucām stāvlaukumā, sapratām, ka būs ar kājām jākāpj krietnu gabalu augšā. Ceļš līdz šim ūdenskritumam bija tiešām izaicinājums. Pašā sākumā, jau bija jāiet pa apšaubāmu koka tiltiņu, taču tas salīdzinot ar turpmāko ceļu nebija nekas. Kalnā atkal bija jākāpj pa džungļiem, visapkārt kaut kas čab, sīc un tā sajūta nebija patīkama. Visu laiku bija doma, kaut tik kāds rāpulis neiekostu kājā. Kāpjot augšā sapratām, ka atpakaļ ceļš var jau būt pa krēslu. Alvils nesot Bellu gāja pa priekšu, un mēs gājām no aizmugures. Tā kā mēs no sākuma domājām, ka nekur diži nebūs jākāpj, tad izvēlētie apavi mums arī nebija tādi, ar kuriem kāpt kalnā. Uzkāpjot jau augšā kalnā, pavērās skats uz ūdenskritumu, kurš šajā sausajā sezonā bija diezgan niecīgs, bet tajā pat laikā kopskats ar dabu bija iespaidīgs. Safotografējāmies, Alvils ar dronu uzņēma video, un tad nu taisījāmies iet lejā. Līdz ko saule bija norietējusi, ātri palika tumšs.

Alvils ar Bellu nogāja ātrāk lejā, un mēs trijatā aizgājām kaut kur, kur nevajadzēja iet.

Apkārt jau bija tumsa, un sapratām, ka esam vispār ne tur, kur vajag. Tās visas skaņas apkārt bija biedējošas. Atvērām telefonā navigāciju, un sapratām, ka ejot tur kur esam iesākuši iet, būs jāiet milzīgs gabals riņķī, jo bijām nonākuši upītes otrā pusē. Nolēmām iet atpakaļ un atrast īsto ceļu. Ejot atpakaļ, pamanījām upīti, kura mums jāšķērso. Pārejot upīti pa akmeņiem, pamanījām mājiņu, un nolēmām, ka gan jau ejot gar to var nonākt uz sākuma punktu, kur sākām šo kāpienu.

Spīdinot ar telefona gaismu, kāpām pa kāpnītēm uz doto mājiņu, ka pēkšņi Baiba skaļā balsī iekliedzās.

Pēkšņi pie mājiņas parādījās suns, ko tur mēs galīgi negaidījām. Sapratām, ka jādodas citur. Pa tumsu ejot tomēr nonācām sākuma punktā, kur arī satikām Alvilu ar Bellu. Tad jau tālāk līdz stāvvietai ejot izrunājām mūsu nakts piedzīvojumus džungļos. Šis gājiens domāju paliks mums visiem spilgti atmiņā. Atgriežoties viesnīcā, nopirkām augļus, vīnu un pasēdējām visi kopā, jo šis bija mūsu pēdējais vakars Ko Samui salā, jo no rīta devāmies jau atpakaļ ar prāmi uz Raja Ferry Pier, no kura jau mērojām gandrīz 220 kilometrus garo ceļu atpakaļ uz Ao Nang, kur bija mūsu nākamā naktsmītne.

Ao Nang

Atpakaļ ceļš pagāja diezgan ātri, jo jau braucām kā vietējie, un ar motorolleri dragājām uz 110km/h. Kad bijām gandrīz jau galā, tad sieva tikai pateica, ka viņai visu šo garo gabalu īsti nav bijis kur sēdēt, jo es esot sēdējis vairāk uz aizmuguri un viņai sanācis uz motorollera astes sēdēt. Pēc garā ceļa, palikām nu jau labākajā viesnīcā šajā braucienā, kura pārspēja ,,Aonang Fiore Resort’’ bungalo. Mēs palikām Ao Nangas pilsētā ,,Aonang Suite Pool Villa’’ ( 110 eiro par nakti). Kad ieradāmies, mēs sapratām, ka prom nekur nebrauksim, un laiku pavadīsim šeit. Vienīgais kur mēs aizbraucām bija turpat netālu esošais tirgus, kur nopirkām augļus ko baudīt vakarā.

Šeit par visu bija padomāts, pat gultā bija uztaisīts no ziediem uzraksts ,,Happy Honeymoon’’, jo rezervējot biju norādījis, ka šis ir mūsu medusmēnesis.

Šī villa bija pārsteidzoša, ar privāto baseinu, no kura pavērās skats uz pilsētu un jūru, jo viesnīca atradās kalnā. Viss bija tīrs, svaigs, pārdomāts. Šī viesnīca bija kā odziņa mūsu medusmēneša noslēgumam! No rīta kad pamodāmies, uzreiz gribējās ieiet baseinā, jo pat agri no rīta ir tik patīkami silts, un ja baseins ir tikai soļa attālumā, tad kāpēc gan ne. Tā kā mums bija pasūtītas ,,Peldošās brokastis’’, kuras atbrauca un trīs cilvēku komanda uzservēja mūsu baseinā, bija vēl viens liels pluss šai villai. Brokastis bija bagātīgas, dažādība bija liela, un ja tas viss ir mums, ar tādu skatu, tas bija kā pasakā. Brokastis kopā mums abiem izmaksāja 40 eiro, kas manuprāt priekš tā visa nebija nekas. Šī viesnīca ir tiešām tāda, kur gribas atgriezties.

Tā kā mūsu ceļojums gāja uz beigām, tad devāmies nodot motorolleri, pa ceļam apskatot vēl Krabi skatu torni. Līdz šim tornim ir jāiet pa taciņu, kura ved caur mežu kurā dzīvo mērkaķi, taču ļoti bailīgi. Nododot motorolleri, ar taksi devāmies uz viesnīcu ,, I am- Wilai Guesthouse: 5min from Suratthani Airport’’, kura atradās netālu no Surat Thani lidostas. Šī naktsmītne ir nesen atvērta, un saimnieki šeit ir ļoti laipni. Mājiņas krāsainas, savādākas kā piedāvā citur. Ejot no mūsu naktsmītnes līdz veikalam, pamanījām, ka tur būs kaut kāds pasākums. Cēla nožogojumu, prožektorus, viss liecināja ka kaut kas būs. Aizejot no veikala atpakaļ uz mūsu naktsmītni, no saimnieka noskaidrojām, ka tur būs vietējais boksa mačs. Noskaidrojām, ka tur sākās viss 22:00, tad nolēmām aiziet apskatīties. Aizejot uz turieni, sapratām, ka ir jāpērk biļetes, sievietēm ja pareizi atceros 2.50 eiro un vīriešiem 5 eiro. Ieejot iekšā, bija redzams ka tur ir tikai vietējie, augumā mazāki par mums un nedaudz tumšāki.

Kur vien gājām, visi skatījās uz mums un pat prasīja, vai var nofotografēties kopā.

Sajūtas bija interesantas, jo likās ka mēs aizgājām apskatīties vietējo boksa maču, bet beigās uzmanība mums bija pievērsta tā, it kā mēs tur piedalītos. Kad viss sākās, sapratām, ka šeit cīņa notiks starp jauniešiem. Daži bija pat ļoti jauni. Noskatoties šo boksa maču devāmies uz mūsu krāsaino mājiņu un devāmies pie nakts miera, jo no rīta mums jau bija lidmašīna uz Bangkoku. No rīta saimnieks mūs nogādāja uz Surat Thani lidostu, no kuras devāmies uz Bangkoku.

Bangkoka

Nonākuši Bangkokā, tā kā vajadzēja tikai pārlaist pusi nakts, jo mums 05:00 jau bija jābūt lidostā pirms devāmies atpakaļ uz Latviju, palikām briesmīgā viesnīcā ,, Gold Airport Suites’’.

Ierodoties viesnīcā, jau sapratām ka šī viesnīca būs tāda nekāda. Aizejot līdz numuriņam, bija redzami uz grīdas un gultas mati, kas ir nepieņemami. Gāju uz recepciju un teicu, ka tas nav pieņemami, ka istabiņā ir mati, vai no iepriekšējiem viesiem vai no apkopējas. Pēc kā tika izlamāta apkopēja no vadības puses, un mums tika iedots cits numuriņš, kurā arī bija redzamas nolietojuma pazīmes, bet vismaz bez svešiem matiem. Priecēja tas, ka mums tur jāpavada tikai tik daudz laiks, lai sagaidītu rītu un dotos uz lidostu. Tā kā šis bija pēdējais vakars Taizemē, tad saposāmies svētku drēbēs un devāmies vakariņās uz debesskrāpi ,, BANGKOK SKY RESTAURANT’’ , kur ieturējām vakariņas 78 stāvā. Tā kā bijām tur jau laicīgi, tad pirms vakariņām devāmies uz 84. stāvu, kur bija bija platforma, kura griezās pa 360 grādiem uz riņķi, un bija iespēja apskatīt visu Bangkoku no augšas.

Skats tiešām bija iespaidīgs, jo tik augstā celtnē līdz šim nebijām bijuši.

Apskatījuši skatu platformu, devāmies uz vakariņām. Šeit piedāvājumā bija viss, jūras veltes, steiki, daudzveidīgi pagatavota dažāda veida gaļa, salāti, suši, augļi un daudz kas cits, lai katrs cilvēks atrastu to, ko pats vēlas. Noteikti vieta ko apmeklēt, ja esat Bangkokā. Paēduši vakariņas, izstaigājām tuvējo tirgu un devāmies uz lidostu, lai jau no rīta dotos uz Helsinkiem un tālāk uz mājām, uz Latviju!

Kopumā par ceļojumu.

Viennozīmīgi skaistākais ceļojums kur esam bijuši, ar daudz pārsteigumiem, jauniem iespaidiem. Otrreiz ja dotos uz Taizemi, laikam tomēr izvēlētos apmeklēt Krabi, Ko Samui un noteikti pieķertu klāt vēl kādu salu, kuru šajā ceļojumā nesanāca apmeklēt.

Uz Phuketu otreiz es nebrauktu, jo šī sala kā mūs neuzrunāja.

No lieliem plusiem Taizemē – šeit ir lielisks klimats, visu laiku ir silts, gan dienā, gan naktī, – cilvēki ir ļoti laipni, un viņu sejās ir redzams pozitīvisms. Kaut arī citi šeit dzīvo diezgan nabadzīgi, – augļi šeit ir daudz un dažādi, un iespējams nogaršot Latvijā nenopērkamus augļus (mēs laikam visvairāk ēdām tieši mango), – cenu ziņā nedaudz lētāk kā Latvijā, – tirkīzzils ūdens, kurš pat varētu būt vēsāks, lai varētu atveldzēties karstajās dienās.

Braucot uz Taizemi, ar sievu noteicām, ka izbaudīsim tur esot jūras veltes, taču tas ir tas kur mēs esam vīlušies, jo jūras veltes tikai dažās vietās bija tiešām baudāmas, lielākajā daļā restorānu, jūras veltes bija bezgaršīgas un citas pat grūti saēdamas. Mūsu viedoklis ir tāds, ka Latvijā nopērkamajām jūras veltēm ir izteiktāka garša kā vietējai produkcijai.

Kopumā maršruts izskatījās šāds:

Lidojums no Rīgas uz Helsinkiem – lidojums no Helsinkiem uz Bangkoku – lidojums no Bangkokas uz Phuketu – Prāmis no Phuketas uz PhiPhi salu – prāmis no PhiPhi salas uz Krabi – pārbrauciens ar motorolleri no Krabi līdz Raja ferry ostai – prāmis no Raja ferry līdz Ko Samui salai – no Ko Samui salas atpakaļ uz Raja ferry ostu, pārbrauciens no Raja ferry ostas uz Krabi – ar taxi no Krabi līdz Surat Thani lidostai – lidojums no Surat Thani uz Bangkoku – lidojums no Bangkokas uz Helsinkiem – lidojums no Helsinkiem uz Latviju.

Mūsu medusmēnesis, no 20.02.2024 – 19.03.2024 izmaksāja 5000 eiro.