Autors – Martins Linē

Grupas ceļojums pa Kipru

Tā paliks atmiņā ar to, ka tas bija mans pirmais grupas ceļojums kuru rīkoju.

Satikāmies sveši cilvēki un pavadījām superīgu nedēļu kopā. Viss sākās tā – kādā dienā nolēmu uzrīkot ballīti latviešiem no Anglijas. Piekrišana bija milzīga, bet daudzi baidijās, ka neapmānu.  Beigās novācāmies forša kompānija. Mēs ar draudzeni ieradāmies dienu atrāk, lai iekārtos villās un sagaidītu pārējos bez aizķeršanās.

Uztraukums drusku bija, jo nevienu nepazīstam tač. Ierodoties Paphos pilsētā, izīrējām mašīnu un devāmies uz naktsmītni. Ieradāmies tumsā, bet jutāmies jau gaidīti, uz vārtiņiem bija mūsu vārdi kā arī virtuvē mazas uzkodas, tieši tas,kas vajadzīgs pēc garā ceļa. Atzīšos, bijām tā izsalkuši, ka izēdām arī visu no otrās mājas. Dodamies gulet,jo rīt lielā diena klāt. Pieceļamies un dodamies uz pilsētu iepirkt pārtiku, lai varam pagatavot vakariņas jaunajiem draugiem. Tā kā nezinājām ko katrs ēd, gatavojām kas pašiem garšo un cerējām, ka pārējiem arī būs ok.

Pienācis vakars un jādodas uz lidostu pakaļ pirmajai grupiņai. Stāvu un gaidu, pat īsti nezinu ko, jo cilvēks dzīvē izskatās savādāk. Stāvu gaidu un tur jau nāk latviešu meitenes, kuras nebija grūti atpazīt. Visi veiksmīgi dodamies mājās, ceļš paiet nemanot, katram simtiem jautājumu,jo viens otram esam pilnīgi sveši. Otro grupiņu atveda taksis, jo bija pārpratums ar mājas saimniekiem. Nekas liels, bet galvenais, ka visi esam satikušies. Visi kārtīgāk iepazināmies un iedzērām par satikšanos. Paskatoties uz jautro kompāniju, es sapratu, ka šī ideja bija  vienreizēja. Latvieši sabraukuši katrs no savas malas lai kopā pavadītu neaizmirstamu laiku.

Nākamās dienas rīts, kam kafija pie baseina, kam rīta pelde un dodamies uz centru izīrēt vēl vienu mašīnu. Devāmies iepazīt vietējo apkārtni. Kā pirmais apskates objekts bija pamesta kuģa vraks jūras krastā. Tas atradās netālu no mums un vieta bija interesanta. Kuģis bija milzīgs un jau labu laiku tur nostāvējs, jo viss bija aprūsējis. Sajūta bija, ka tur  spokojas, jo skats kā no filmām. Diena paskrēja ļoti ātri, plānots daudz kas nebija, jo tā bija pirmā diena. Dodoties mājās, paverās skaists saulriets, daudz nedomājot stājamies ceļa malā un verojam to. Vakars bija drēgns, bet siltāku drēbju nebija līdzi, nekas neatlika kā drusku paciesties, lai izbaudītu skaisto skatu. Dienām ejot, piedzīvojumu bija daudz. Laidām uz Troodos kalniem staigājām tur visu dienu, meklējām ūdenskritumu, kuru beigās tā arī neatradām. Vienu dienu veltijām braucieniem ar bagijiem tā bija super diena. Laidām pa putekļainajiem ceļiem, blakus jūra, kurā netīri peldējāmies. Bija arī avārija, kurā, paldies Dievam, neviens necieta, izņemot bagiju.

Tas viss beigās izvērtās ļoti dārgs brauciens, bet ne jau tas sabojāja jautro dienu.  Tas skats – visi rindā laižam, putekļi uz visām malām, fonā jūra un vakars orandžajā nokrāsā, tas brīdis bija īpašs.

Piedzīvojumam ejot uz beigām, bijām daudz ko paveikuši. Ar kuģīti devāmies uz zilo lagūnu, tā bija pirmā reize, kad redzēju lielos bruņurupučus, savvaļā, kas slaistijās pie mūsu laivas.

Piedzīvojums nu ir galā, ir pedējās dienas vakars un visi dosimies uz balliti.  Ikvakara kopīgās pasēdēšanas radīja sajūtu, ka esam draugi jau vairākus gadus. Jokojāmies, viens otru sapratām, tas bija forši. Nekad nav patikusi tā ceļojuma daļa, kad lidostā visi pašķiras, neviens nav priecīgs atgriezties ikdienas rutīnā.

Bet ar to viss nebeidzas, vēl joprojām mēs esam draugi, tiekamies, sarakstamies, kā arī turpinam kopā ceļot uz dažādām pasaules malām.

Katrā grupas ceļojumā ir kas īpašs. Nekad nebūs vienāda ceļojuma, kaut tu dosies vēlreiz un vēlreiz uz to pašu vietu. Tapēc katrs brīdis ir jāizbauda, jo katrs ir īpašs. Paldies, ka lasiji. Cerams, ka ptika mūsu piedzīvojums.

Piesekojiet maniem piedzīvojumiem Instagramā – @robertspolins