Katrs no šiem pieciem mazmazītiņajiem un gleznainajiem ciemiem (Riomaggiore – Manarola – Corniglia – Vernazza – Monterosso) apbur ar savu šarmu: krāsainas mājiņas pasteļtoņos, ziedoši koki un krūmi, olīvkoki, vīna dārzi, kas piekļaujas stāvajām terasēm, zaļi kalni fonā, ostas, kas piepildītas ar zvejas laivām, tirkīzzila Ligūrijas jūra un mazās, foršās itāļu kafejnīcas/restorāni (trattoria), kurās tiek pasniegti gardi jūras velšu ēdieni kopā ar reģiona slaveno mērci pesto. Sentiero Azzurro jeb Zilā pārgājienu taka klints krastā savieno ciematiņus un dāvā Tev pasakainus skatus uz jūru. Šie pieci ciemi: Monterosso al Mare, Vernaca, Korniglija, Manarola, Riomadžore, ir sasniedzami pa jūru ar laivu vai ar vilcienu, tajos faktiski nav iespējams nokļūt ar autotransportu.

Mūsu ceļš uz Činkve Terre atved no Pizas, kur lecam iekšā vilcienā un tiekam līdz Spēcijai (La Spezia) un tad jau tieši Činkve Terre ekspresis mūs aizvizina līdz Levanto. Vilcienu satiksme Itālijā ir ļoti laba un patīkami pārsteidz- viss tik vienkārši saprotams un ir super ērti! Tā kā ir pats sezonas karstums-jūlijs, tad naktsmītnes kādā no 5 ciematiņiem praktiski nav pieejamas (jārezervē laicīgi) un tās dažas, kas ir, nav mūsu šī ceļojuma budźetā. Bet varbūt labi, ka tà, jo tādējādi rezervējam vietiņu 2 naktīm Fontana ciemā, kas ir ~30 min gājiena attālumā no Levanto stacijas, kalnā augšup. Karstumā un ar mantām.. pirmā doma, ak vai, kur atkal iekūlāmies! Bet, apmēram pēc 20 min, kāpjot arvien augšup, atceramies, kāpēc izvēlējāmies šo vietu – jau fotogrāfijās tie kalnu skati bija vilinoši, bet dzīvē tie ir vēl skaistāki! Un, mums par lielu pārsteigumu, saimniece ir uzcepusi citronkūku!  Itāliju sākam iemīlēt arvien vairāk! Ātra duša, pagatavojam vakariņas un burvīgais vakars uz namiņa terases ar skatu uz kalniem, baudot gardo citronkūku kopā ar glāzi laba itāļu vīna.. Vai dzīve var būt vēl labāka?

Nākamais rīts sākas agri: ar vilcienu jātiek līdz Korniglijai, no turienes mērosim skaisto taku Korniglija- Vernaca- Monterosso. Gribam to pieveikt vēl pirms trakā karstuma un lielajiem cilvēku pūļiem. Pirmais vilciens 7 no rīta, optimisma pilni izrēķinam, ka lejā no kalna “noriposim” ātrāk nekā uzkāpām, mierīgi dzeram savu rīta kafiju, baudīdami skaisto rītu un skatus. Bet kaut kā tas kāpiens lejup nemaz tik raits nav, beigās jožam, jo saprotam, ka biļetes taču vēl jāpērk. Jožot “pieraujam” dažas minūtes, iegūstam laiku biļešu iegādei automātā, un ar slapjām mugurām lecam vilcienā. Paspējām! Mierīgais rīts izvērties skrējienā! Bet vismaz pamodāmies, iesildījāmies un gatavi pārgājienam!

 

13 minūšu brauciens pa skaisto piekrasti un esam klāt Korniglija stacijā. Ieelpojam pagaidām vēl dzestro gaisu un sākam savu kāpienu augšup. Korniglija ir Činkve Terre sirds, tieši pa vidu. Šis ciems ir ideāli piemērots pārgājieniem un dabas mīļotājiem. Takas ved visos virzienos! Šis ciems atrodas uz zemes raga ar skatu uz jūru, to ieskauj vīna dārzi un olīvu birzis. Pasaka! Tiem, kas meklē klusu nakšņošanas vietu Činkve Terrē, Korniglija ir īstā vieta.

Izstaigājam ciematiņu, baudot skaistos skatus un meklējot kādu vietu,kur uzēst vieglas brokastis, bet izrādās, ka tādā agrumā viss vēl ir ciet! Nu neko, nav lemts! Līdzi ir dažas pusdienu maizītes- tās tad arī notiesājam. Par pusdienām domās vēlāk.

Atrodam takas sākumu. Arī tur vēl viss ciet- neviens neiekasē naudiņu. Nopriecājamies – varbūt izspruksim cauri sveikā un nebūs jāšķiras no 15€ katram, jo karstajā sezonā tāda ir dienas maksa par to, ka dodies te pārgājienos, neatkarīgi no tā, vai mēro vienu mazu posmu vai ej visu garo maršrutu.

Taka vijas cauri vīna dārziem un olīvkoku audzēm vienā pusē un fantastiski skaistiem skatiem uz tirkīzzilo Vidusjūru otrā pusē. Brīžiem pavīd arī pa kādam citronkokam! Vasaras mēnešos saule sāk karsēt jau gana agri, taču vēl ir ko elpot un priecājamies, ka “izkasījāmies” uz agro vilcienu un sākām pārgājienu agri. Šī posma pusceļā ir neliels viesu nams, kurā ir arī kafejnīca – ja kāds vēlas atveldzēties ar citronu granitu vai svaigi spiestu sulu – te tāda iespēja ir!

Taka kādu laiku turpina vest gan augšup, gan atkal lejup. Aiz katra līkuma paveras elpu aizraujoši skati! Ik pēc 15-20 min paņemam nelielu pauzīti, lai padzertos un iemūžinātu šos fantastiskos mirkļus! Apmēram pēc 1h un 15 min tālumā ieraugam Vernacu, kas atrodas klints malā. Vēl 15 min un pirmais posms pievarēts! Vernacā sevi apbalvojam ar gardu saldējumu, atrodam foršu vietu peldei, pabaudam ciemata foršo atmosfēru un apmēram pēc stundas pošamies tālāk.

Esam atpakaļ uz takas un šeku-reku- bûs jāmaksā! Onkulis uz takas būdiņā visiem pārbauda, vai ir “hiking pass”. Tiem, kam nav, var nopirkt! Atvadamies no 30€ un soļojam tālāk. Nez kāpēc tieši šeit pagaidām šķiet visskaistākie skati! Rozā ziedu krūmi, tirkīzzila jūra, kaut kur blakus vīnogulāji un Vernaca, kas jau pamazām attālinās mūsu skatienam.

Posms no Vernaca uz Monterosso (~3,6 km, 2h) pārsvarā sastāv no stāviem kāpumiem augšā un lejā. Tie, kas saka, ka taka ir viegla – melo Bet nav arī dikti grūta, taču jārēķinās, ka ar flip-flopiem nebūs labi!

PADOMS: ņemiet līdzi ūdens pudeli (vai divas, īpaši, ja ir vasara) un kājās izturīgus un ērtus apavus!

Brīžiem taka ved pa zemes ceļu, tad akmeņi, atkal grants..brīžiem dažs labs pakāpiens ir tāds, ka, man kā augumā mazākam cilvēkam, nākas to kāju celt tā labi augstu + nu jau saulīte arī pakāpusies augstāk un sāk labi sildīt! Labi, ka ir ūdens! Labums joprojām tāds, ka taka nav pārpildīta, tāpēc ik pa laikam atvelkam elpu, ķerot skaistos skatus un iemūžinot elpu aizraujošus kadrus, kas paveras vai ik pēc katra nākamā līkuma!

Takas posms Vernaca-Monterosso aizņem ~2h. Ir nedaudz grūtāka nekā Korniglija-Vernaca, bet noteikti skaistāka Uzreiz pēc plkst.11 tālumā ieraugam Monterosso ciemu! Pulkstens ziņo, ka šodien jau 12 km nostaigāti! Takas beigas šajā virzienā ir kāpiens lejup, bet tiem, kas sāk- pamatīgs kāpiens augšup! Šaurība! Knapi izmainamies ar kādu grupu, kas sāk pārgājienu tikai tagad, un nopriecājamies, ka bijām gudrāki!

Monterosso apbalvojam sevi ar pusdienām restorānā – jūras velšu pasta un atspirdzinošs Aperol! Es jau minēju, ka Itāliju sākam iemīlēt arvien vairāk? Un tas skats, kas paveras no restorāna terases, ir miljonu vērts!

Pēc pusdienām vēl aši atvēsināmies jūrā, kaut nedaudz atgūstam enerģiju, un tad jau atpakaļ uz staciju! 13 min ar vilcienu un esam Levanto. Veikalā iepērkam pārtiku vakariņām. Nolemjam, ka esam pelnījuši arī labu vīnu! Visu saliekam mugursomās un sākam atkal soļot augšup (3 km) savā kalnā! Nu jau pulkstens man ziņo, ka ir 39000 soļu! Pēcpusdiena tiek pavadīta, zvilnot uz sauļošanās krēsla, uzņemot D vitamīnu un lasot grāmatu! Viena superīga diena aiz muguras! Tiek lemts, ka te jāatgriežas! Vismaz uz nedēļu! Ir vēl daudz taku, kas jāizstaigā! Divi no posmiem, kurus labprāt būtu gribējuši iziet, dēļ nogruvumiem bija slēgti! To, starpcitu, ieteicams vienmēr iepriekš pārbaudīt (komentāros ielikšu saiti).