Autors – Martina

Path Of Gods, Amalfi un Neapole

Padalīšos ar savu pieredzi pasakaini skaistajā Amalfi krastā. Šajā reģionā jau ir būts reizes 3, vasaras gadalaikos, bet laika trūkuma dēļ vēl nebija sanācis izstaigāt slaveno Path of Gods taku.

Tā nu uz savu dzimšanas dienu uzdāvināju sev atkārtotu braucienu uz Amalfi piekrasti, Oktobra pēdējā nedēļā, lai izbaudītu šo pārgājienu.

Ar Airbaltic ielidoju Napoli, atpakaļ gan atgriezos no Romas, tādējādi pagarinot braucienu un redzesloku.

28 oktobra sestdienas rīts. Neapoles centrā esmu jau 10 no rīta. Šeit valda kņada un pilsētai piemītošais šarms. Neapole ir tik kontrasta, skaista un burvīga pilsēta, otru tādu Itālija neatrast. Nu varbūt Palermo, tikai mēroga ziņā nav salīdzināms ar Neapoli. Dievinu šo pilsētu, motorolleru skaņa, turēšana visapkārt, šeit klusu stūrīti neatrast, bet tas piedod savu šarmu . Biju jau laicīgi rezervējusi mantu glabātavas kasti, novilku ziemas drēbes, noliku koferus un gāju izbaudīt Neapoles streetfood un gelato, ka arī sarmantos pilsētas rajoniņus. Ārā plus 25, ēdu canoli un ieplūstu starp pārējiem ļaudīm.

Pēcpusdienā ar vilcienu dodos uz Sorrento, kur arī palieku turpmākās 3 naktis. Iekārtojos viesnīcā, vakarā aizeju uz tuvāko pludmali, lai nopeldetu uzkrāto nogurumu. Rīt agrais cēliens lai brauktu uz Path of Gods.

Ietureju agrās brokastis un devos uz vilciena staciju, kur bija jānokļūst līdz Castellammare di Stabia, kur attiecīgi jāpārkāpj autobusā, kas aizved līdz Bomerano, kur arī ir takas sākums.

Taka ir tiešām skaista, burvīgi skati paveras ik uz stūra. Jūra, saule, mākoņi viss vienā pastkastē, un kad nonāc līdz vietai kur paveras skats uz Positano, wow. Man šis pārgājiens nešķita grūts, bet tā kā es kāpju arī augstākos kalnos, tad nezinu vai spriežu adekvāti. Laikam sarežģītākais posms man šķita pašas beigās, kur bija jāveic no Nocelle uz Positano 1700 pakapieni lejup, kas piedzina ikrus tā pamatīgi, bija jūtams vēl visas nākošās dienas. Bet tiklīdz nonāc Positano, tas viss aizmirstās, nu šarmanta un skaista tā pilsētiņa. Devos pataisno uz pludmali, lai sauļotos un peldētos. Šodien arī 25 grādi. Laiks ir pasaka, ūdens tik silts un burvīgs. Pēc peldes noķeru autobusu atpakaļ uz Sorrento.

Izdomāju šeit paņemt motorolleri, lai atlikušās dienas spētu brīvi izbraukāt vietas ko vēl gribētu apskatīt. Wow tā brivibas sajūta ir super. Auto šeit nekad neieteiktu, bet rolleri, jā un tikai. Vakarā aizbraucu līdz Bagni Regina Giovanna. Neliela pludmale ar skaistu arku.

Vēl nereizi nebiju bijusi Ravello slavenajā Villa Rufolo. Lieliski, man ir rolleris un varu doties turp. Tikai pusotras stundas attālumā. Serpentīna ceļš gar jūru ir fantastisks, pa ceļam piestāju vietas ko vēlējos apskatīt kā Furore pilsētiņa ar savu pludmali. Villa rufolo neliek vilties, dārzi skaisti bez gala. Nesteidzīgā brauciena atgriezos Sorrento.

Pēdējā dienā plānots velviens pārgājiens no pilsētiņas Nerano uz Bay of Ieranto. Ar rolleri dodos uz Nerano, noparkojos un dodos pargajiena.Pārgājiens nav garš ,bet diezgan stāvs kāpiens jāpievar, toties tā pludmale ir paradīze zemes virsū.

Bildes visu izteiks pašas.

Vakarā brauciens uz Neapoli. Nakts viesnīcā un agrs brauciens ar ātrvilcienu uz Romu.

Esmu joprojām sajūsmā par redzēto Amalfi. Laiks arī bija fantastisks. Kurš to būtu domājis ka oktobra beigās vasara būs tur vēl pilna sparā.