Autors – Rūta Voitkāne

Divi mēneši Bali!

Nesen divus mēnešus aizvadīju Bali, paralēli turpinot strādāt. Mēģināju atrast līdzbraucēju savā draugu lokā, taču beigās aizbraucu viena!

Lidoju Rīga-Stambula-Džakarta-Bali (jā, varēja izlaist Džakartu un izvēlēties mazāku laiku starp lidojumiem, bet tā kā šis bija mans pirmais tālais lidojums un vienai, darīju kā man likās drošāk! ) Biļetes turp izmaksāja 450eur (TurkishAirlines + AirAsia), atpakaļ lidoju Kuala Lumpura – Stambula – Rīga (Turkish Airlines, 550eur, pirku divas nedēļas pirms izlidošanas)

Bali nepieciešamo vīzu kārtoju tur uz vietas ierodoties, kas derīga 30 dienas un maksāja 35Eur. Pats vīzas process bija diezgan ātrs. Prasīja biļeti ārpus Indonēzijas (man tā bija pēc šī 30 dienu perioda), prasīja arī, kur plānoju uzturēties un kāpēc vispār esmu ieradusies. Pagarināju savu 30 dienu vīzu ar vietējā aģenta palīdzību, kas izmaksāja vēl kādus 50/60eur.

Kā bija strādāt esot tur? – strādāju pilnu slodzi + šur tur papildus ar sociālo tīklu kontiem, kas nozīmē, ka darba ikdienā ir daudz! Mans darba laiks bija 15:00/16:00-00:00. Labā ziņa, ka līdz ar tumsu īstenībā arī negribējās iet baigi ārā, tādēļ nebija problēmu. Kopumā, man patika brīvie rīti, esmu pateicīga, ka šo savu sapnīti varēju realizēt.

Dažas vietas, kur uzturējos un ko apskatīju:

Ubuda – Te pavadīju pirmās divas nedēļas, Ubuda ir lielisks sākums Bali braucienam. Divas dienas devos privātās tūrēs ar šoferi, kas man izmaksāja 30eur/dienā + ieeja apskates objektos. Apskatīju gan rīsu laukus, gan vietējo mājas ar kafijas un tējas degustācijām, Bali zoodārzu, biju pirmo reizi iemēģināt Scuba-Diving (šis papildus izmaksāja ap 120eur, ticu, ka te es pārmaksāju ) Ubudā tiešām varēja baudīt salīdzinošu džungļu mieru, bez lielām ballītēm un skaļiem notikumiem.

Sanur – te nodzīvoju nedēļu, lai arī bija pludmale, tomēr lielā ceļa kņada man ne pārāk. Devos arī ekskursijā uz Uluwatu templi, no kura paveras skaisti skati uz Indijas okeāna. Te gan jāpiebilst, ka vietējie pērtiķīši ir ļoti nešpetni un no tiem jāuzmanās!

Nusa Penida- devos turp ar laivu no Sanur (biļete ap 6eur, 30min brauciens). Uz salas man bija divi galvenie apskates objekti, divas paradīzes pludmales. Kelingking beach, slavenā klints ar baltām smiltīm un zilu ūdeni – cilvēku bija ļoti daudz, taču lielākā daļa uztaisa bildes augšā, varbūt pakāpjas nedaudz zemāk un dodas prom, mums bija paveicies ar šoferi, kurš deva neierobežotu laiku šeit, jo zināju, ka bez citām vietām varam arī iztikt. Kāpiens lejā uz pludmali bija izaicinošs, akmeņaina “taka” ar šaubīgām margām, šis kāpiens lejā tiešām bija fiziski grūts. Taču pēc kādam, šķiet, 40min sasniedzām pludmali, kur bija nu varbūt 20 cilvēki visas pludmales garumā. Viļņi bija lieli, tādēļ nebija iespējams iet peldēties, tik, cik pasēdēt viļņos. Atpakaļkāpiens arī prasīja lielu saņemšanos un fizisku piepūli + karstā saule itin nemaz nepalīdzēja. Bet virsotni sasniedzām un gandarījums par paveikto neizsakāms.

Diamond Beach – šeit stāsts līdzīgs, visvairāk cilvēku augšā un tad jau līdz pludmalei nokļūst vien tie izturīgākie, taču šeit kāpiens ievērojami vieglāks un super šaubīgā daļa vien uz beigām. Sākumā skaistas trepes, kur arī visvairāk cilvēki bildējas, un tikai tuvāk pludmalei ir neliels posms ar virvēm, ar pilnīgi nekādu drošības sajūtu. Te visgrūtākais bija samainīties ar tiem, kas nāk augšā (un atpakaļceļā ar tiem, kas nāk lejā). Šeit pludmali varēja sasniegt apmēram 10-15min laikā. Lejā lieli viļņi, nekāda lielā peldēšana atkal nesanāk, un arī cilvēku daudz vairāk kā iepriekšējā, bet lieliska vieta, kur nedaudz atpūsties.

Ameda – neliela pilsētiņa salas austrumziemeļu pusē Agung vulkāna pakājē. Tur daudz mazāk tūristu, daudz niršanas skolu un iespēja jau turpat krastā snorkelēt. Bija gan kafejnīcas, gan pārtikas veikali un dažādas lieliskas vietas tuvumā, ko doties apskatīt. Šeit veiksmīgas sagadīšanās rezultātā mēnesi pieskatīju suni, un ietaupīju uz dzīvošanas izmaksām.

Sekumpul ūdenskritums – viens no iespaidīgākajiem, kas redzēts. Neskatoties uz Google atsauksmēm par mafiju un to, cik slikti tur viss ir, nolēmām braukt pārbaudīt. Ieejas maksa bija 150 IDR, un obligāta prasība ņemt gidu. Sausā laikā gidam tiešām neredzu jēgu, bet tā kā mūsu ekskursija sanāca lietū, bijām priecīgas par gidu, kas gan palīdzēja atrast mazāk slīdīgos akmeņus, gan uzņemt bildes (sausā laikā gan noteikti būtu sanākušas labākas). Līdz ūdenskritumam jāiet apm 30min pa taciņu un trepēm, nekas izaicinoši grūts nelikās. Beigās vēl tikām pie kafijas un tējas degustācijām, kas bija lielisks noslēgums tur piedzīvotajam.

Gate of Heaven – internetā redzētas gana daudz bildes ar vārtiem, atspulgu ūdenī un Agung vulkānu fonā, šeit gan jāpiebilst, ka ūdens tur nav un tiek izmantots spogulis atspulga veidošanai. UN gaidīšanas laiks uz bildi apmēram 3h. Vai tas ir to vērts? Manuprāt, nē. Izstaigājām visu teritoriju, sataisījām līdzīgas ūdens astpulga bildes ar citiem objektiem un nolēmām doties uz alternatīvu vietu turpat netālu. Skūteri atstājām stāvlaukumā un tad kādas 20min tālāk devāmies kājām (Varbūt varēja tālāk braukt, bet ceļš nebija tas gludākais, domāju, ka ar kājām pat bija vieglāk). Lahangan Sweet arī ir šādi līdzīgi vārti, un iespēja uztaisīt bildi ar atspulgu un Agung vulkānu fonā, un kā liels bonuss, tur nebija cilvēku! Turpat bakus arī skaistās koka platformas, ar skatu uz vulkānu un neliela kafejnīca, kur iespējams ieturēt pusdienas vai iedzert kādu vēsāku dzērienu.

Tuvojoties pagarinātās vīzas termiņa beigām devos uz Sinagpūru (vēl viens veids kā pagarināt vīzu, izbraukt no valsts) – īsa nedēļas nogale un mana pirmā pieredze hostelī (2 naktis 110eur). Šeit pavisam noteikti bija neliels kultūršoks, jo pusotru mēnesi dzīvojot džungļos, atkal bija lielas mājas un pilsēta. Hostelī satiku fantastiskus cilvēkus, kas bija pagrieziena punkts manam turpmākajam plānam Āzijā. Singapūrā apskatīju centrālās vietas – China Town, Little India, Arab Street, Gardens by the Bay, Cloud forest – patika viss, izņemot Little India, tā kultūra pagaidām nav spējusi aizķert.

Pēc Sinagpūras atgriezos Bali, un padzīvoju Kuta, kur man ļoti, ļoti nepatika, iespējams vēl dzīvoju skaistajās atmiņās par Singapūru, bet šeit arī nolēmu, ka tomēr vēlos apskatīt citas valstis, ja jau tik tālu esmu atbraukusi. Tās pašas nedēļas beigās samainīju biļetes uz Kuala Lumpuru un savus piedzīvojumus turpināju Malaizijā un Taizemē.