Autors – Martins Linē

Gruzija pāresteidz

Gruzija jeb gruzīnu valodā “Sakartvelo”. Oficiāli konstitūcijā gan ir minēts nosaukums Gruzija, bet neskatoties uz to, abi nosaukumi tiek lietoti . Vārda “Sakartvelija” izcelsme meklējama vēsturiskā Kartli reģiona nosaukumā.

Gruzijā dzīvo pieci miljoni iedzīvotāju, no kuriem 86 procenti ir gruzīni. Krievu etniskā grupa Gruzijā ir mazāka par 1% ,bet līdz ar kara sākšanos šis fakts noteikti ir mainījies ,kaut vai spriežot pēc tā cik šeit uz ielām ir manāmas automašīnas ar krievijas numurzīmēm un cik bieži ir dzirdama krievu valoda.

Gruzīnu valodas unikalitāti: tā ir vienīgā tāda pasaulē un arī tās izcelsme nav pilnībā skaidra. Pieņemts, ka tā ir daudzu seno reģionā sastopamo ietekmju apvienojums. Valodai arī ir savs unikāls rakstības stils, kas nav nevienai citai valodai.

Gruzīnu valsts vēsture ir gara un aizraujoša. Gruzija ir ne tikai viena no pirmajām valstīm pasaulē, kura 327. gadā oficiāli pieņēma kristietību (pareizticīgo versiju), bet Ibērijas teritorija ir arī vissenākā atrastā cilvēku apdzīvotā vieta ārpus Āfrikas.

Latvija ir viens no tuvākajiem Gruzijas partneriem un atbalstītājiem valsts virzībā uz Eiropas Savienību un NATO.

Gruzijas galvenās saimnieciskās aktivitātes ir lauksaimniecības produktu, piemēram, vīnogu, citrusaugļu un lazdu riekstu audzēšana, mangāna, vara un zelta ieguve un alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražošana, kā arī metālu, iekārtu un ķīmisko vielu ražošana.

Gruzīnu vīna darīšanas atsevišķas tradīcijas (konkrēti kvevria tradīcija, kad vīnu raudzē milzīgās māla krūkās) ir iekļautas UNESCO cilvēces kultūras mantojuma sarakstā..

Gruzijas valsts neatkarību atjaunoja līdz ar Latviju 1991. gadā, bet ceļš uz demokrātiju bijušajai viskorumpētākajai padomju republikai nav bijis vienkāršs.

Gruzijas unikālā klimata dēļ, valsts teritorijā esot atrodamas vismaz 500 vīnogu šķirnes, tādēļ dažādi Gruzīnu vīni ir bijuši slaveni un populāri jau gadu simtiem, arī uz Latviju katru gadu atgādā vairākus simtus tūkstošu Gruzijas vīna pudeļu. Gruzīnu vīna tradīcijas tiek lēstas vismaz 8000 gadus senas un šī valsts tiek uzskatīta par vīna darīšanas aizsācējiem.

Gruzijā pārsteidz, ka viņu garšīgajā virtuvē faktiski nemana saldos ēdienus, ja neskaita čurčhelas vai žāvētos augļus.

Hačapuri ir rauga vai kārtainās mīklas pīrāgs ar sieru, kā arī dažreiz pildīts ar biezpienu un olām, katrā Gruzijas reģionā var atšķirties gan to forma, gan pildījums.

Esot Gruzijā noteikti ir jādodas kādā īsākā vai garākā pārgājienā, skaisti skati garantēti.

Kazbegi pilsētiņā devos pāris pārgājienos ,lai savā nedēļu garajā (īsajā) ceļojumā paspētu redzēt un sajust Gruzijas kalnu varenību un skaistumu.

Līdzīgi ,kā daudzās Āzijas valstīs arī Gruzijā uz ielām manāmi diezgan daudz suņi, kuri kā izskatās nevienam nepieder, bet visi ,šķiet,labi paēduši un draudzīgi, kā arī vairumam no tiem ausī ,ir kāds marķējums, kas liecina par,to ka valstī ir kaut kādā mērā sakārtota sistēma,ka ielu suņi tiek kaut kā reģistrēti ,vakcinēti utt.

Novēroju, ka pa Gruzijas ceļiem vēljoprojām diezgan lielā skaitā ripo Padomju laika auto- žiguļi, moskviči, kamazi utt.

Kā arī bieži vien uz ceļiem redzami auto,kuri ,šķiet, knapi turas kopā, ir ārprātā sarūsējuši , vai trūkst rezerves daļu, piemēram ,priekšā nav nevienas lampas ,buferis utt…

Esot šeit īsu laiku un apmeklējot vairākas pilsētas ,vietas, redzot kā notiek lietas, kāda ir braukšanas kultūra, kā pa ceļiem staigā un uz tiem guļ govju un citu dzīvnieku bari. Kā notiek norēķini un citas sadzīviskas lietas ,jāsecina , ka Gruzija ir diezgan tālu no eiropeiskā’ , bet tieši šī atšķirība, citādums šo valsti padara interesantu mums ieceļotājiem, tūristiem.

Gruzija ir plaši zināma valsts, kurai ar Latviju ir daudz vēsturisko saikņu, tādēļ gandrīz katrā vietā iepazīstoties, pārmijot kādu vārdu ar vietējo, katrs kaut ko zin par Latviju ,vai ir bijis Latvijā, cits zin kādu vārdu, kā ,piemēram “paldies” utt

Nedēļa Gruzijā, salīdzinoši īss laiks ,bet tomēr paspēju redzēt un pabūt skaistās vietās, nogaršot vietējos ēdienus, peldējos Melnajā jūrā Batumi , gāju pārgājienos Kazbegi apkārtnē, izstaigāju vecpilsētu Tbilisi ,apmeklēju tirgu Kutaisi, ēdu Hačapuri , nobaudīju vietējo vīnu, pavadīju daudzas jo daudzas stundas mikroautobusos jeb īsāk sakot piedzīvoju Gruziju

Izslavēto un bieži piesaukto gruzīnu viesmīlību gan laikam tā īsti nekur nepiedzīvoju un nesajutu, ja nu vienīgi tajā reizē, kad piesēdu kādā benzīntankā, kur darbinieks man glāzē no lielas pudeles ielēja alu ,kuru īsinot darba stundas un veldzējoties saulē ,locīja iekšā arī pats

Zinu, ka interesējošs jautājums ir par cenām Gruzijā, pirmstam bieži biju dzirdējis, ka Gruzija ir  ļoti, ļoti lēta zeme. Man tā īsti nešķita, bija lietas,pakalpojumi ,preces ,kas iespējams ir lētāki, nekā, piemēram, Latvijā ,bet kopumā, manuprāt , diezgan līdzīgi , neskaitot dažas lietas ,kuras noteikti pamanīju,ka ir lētākas, piemēram, takša pakalpojumi, degviela.

Bet visticamāk ,ka par cenām diskutēt nav jēgas, jo kas vienam lēti, tas otram dārgi un otrādāk. Un visdrīzākais ,ka Gruzija pirmstam ,pirms kara , covida un vēl nez kā, tiešām bija krietni lētāka zeme ,bet tagad tāpat kā daudzas citas zemes no it kā lēto cenu valsts’ ir kļuvusi par cenu ziņā vienlīdzīgu ar parējām

Lai nu kā, kopumā interesants un foršs ceļojums un tāpat kā uz visām (gandrīz) citām valstīm ,manuprāt , vismaz vienreiz’ aizbraukt uz Gruziju vajaga.

Sekojiet IG : @martin_linee ; @ml_linee