Eiropas roadtrips ar Teslu – Travelmania.lv

Kāpēc Tesla?

Ceļošana ar mašīnu bija tas sapnis, par ko sapņojām vēl ilgi pirms paši tikām pie sava auto. Un protams, ka pirms tam ir daudz braukts pa Latviju un kaimiņvalstīm, taču lielā ceļojumā ar auto vēl neviens no mums dažādu sakritību dēļ nebija bijis. Ideja par šādu ceļojumu nāca ļoti loģiski – braucam ar Teslu model S, senāka gada izlaidumu, kam, kā jau vienam no pirmajiem Teslas modeļiem ir ieprogrammēta bezmaksas lādēšana visās Tesla uzlādes stacijās. Šo privilēģiju izmēģinājuši pāris dienu izbraucienos, secinājām, ka jāsper solis tālāk un jādodas garākā ceļojumā. Lādēšanas stacijas ir teju ik pēc pārsimts kilometriem un mūsu Tesla var nobraukt 370, ar pilnu batereju. Protams, pāris tehniskas nianses, kā piemēram batereju uzlādēt var ātri, ja tā ir tukša, taču no 80 līdz 100% tas var aizņemt pat vairākas stundas. Visu saliekot kopā sapratām, ka šīs stundas, ko auto pavadīs uzlādējot batereju līdz 100%, varam izmantot savai atpūtai un miegam, jo neplānojam šinī braucienā laiski atpūsties pie viesnīcu baseiniem – mūsu mērķis ir redzēt un piedzīvot pēc iespējas vairāk savās divās nedēļās, kas tomēr ir īss laiks.

Sagatavošanās darbi

Jau laikus pasūtījām tieši model s atbilstošu piepūšamo matraci, ko var novietot virs nolaistiem aizmugurējiem sēdekļiem un iekārtot ērtu gultu. Ar segām, spilveniem un kempinga režīmu mašīnā, sajūta guļot bija kā kondicionētā kabīnē, nevis piekarsušā teltī. Jā, laikapstākļi sola lutināt ar fantastisku karstumu un sevišķi braucot uz dienvidiem ir jārēķinās, ka gaisa temperatūra var uzkāpt arī līdz 40 un vairāk grādiem.

Maršruts

• Burgundijas vīna lauki
• Spānijas dienvidi – Barselona un Figaresa
• Karkasona
• Franču rivjēra
• Monako
• Verdonas aizas kanjons Francijā
• Itālijas dolomīti
• Šveice – Grindevalda, Eiropas virsotne Jungfraujoch observatorija

Šis ir ieplānotais maršruts, taču atstājām vietu arī spontanitātei, ļaujot dienas ietvaros pavadīt papildus laiku kādā mīļākā vietā, vai arī aizbraukt kaut kur papildus. Kopumā divu nedēļu laikā, ja guļ mašīnā, laika pietiek visam, taču ja grib viesnīcas, organizētas ekskursijas un tamlīdzīgas lietas, jārēķinās, ka būs iespējams no kaut kā arī jāatsakās, lai ceļojums būtu baudāms.

Francijas slavenākais vīna reģions – Burgundija

Pirmais lielais pieturas punkts – Burgundija. Tās centrs – pilsētiņa Beaune tiek uzskatīta par Francijas vīna galvaspilsētu, un noteikti ir vērts apmeklēt gan to, gan netālu esošo Dižonu un apkārt esošos vīna laukus. Vīna lauki ir visur, kur brauksiet, taču visskaistākais un iespaidīgākais vīna ceļš ir Route des Grans crus, un to var izbaudīt gan ar auto, gan velosipēdu. Vīna darītavas un veikali šinī reģionā ir teju uz katra soļa, un noteikti varat izbaudīt kādu vīna degustāciju vai ekskursiju. Mūsu gadījumā – dododties uz vīna darītavu, jautājām par vīniem un izrādījām interesi arī tos iegādāties, līdzarto katru reizi arī daudz par tiem uzzinājām un nogaršojām. Ja esat vīna entuziasts, šī būs īsta paradīze garšas kārpiņām un acīm – vīna lauki un senās mūra muižas veido sevišķi romantiskas un gleznainas ainavas. Arī vecpilsētas un mazie apkārtnes ciemati atbilst jebkurai fantāzijai par Francijas provinci. Ļoti skaisti, garšīgi un ar lielu kulturālo vērtību.

Salvadors Dalī, Barselona un karstums

Spānijas dienvidos, netālu no Barselonas ir pilsētiņa Figaresa, kas ir mākslinieka Salvadora Dalī dzimtā pilsēta un arī vieta, kur viņa pašizveidotā muzejā var apskatīt ļoti daudz viņa daiļrades. Šis bija iemesls, kāpēc vēlējāmies iekļaut tieši Spāniju. Barselona, pati par sevi, vasarā un ar auto ir ļoti slikta ideja, ja vēlaties tur būt tikai vienu dienu. Diemžēl, tā tiešām ir, jo ir karsti, ir daudz cilvēku un tūristu, bez iepriekšēja pieraksta neko apskatīt nevar un attālumi, kas jānoiet kājām var izsmelt enerģiju pat izturīgākajiem ceļotājiem. Neskatoties uz to, slavenā Gaudi katedrāle Sagrada familia lika elpai aizrauties pat ja to apskatījām tikai no ārpuses. Pilsēta pati par sevi ir skaista, dzīvīga, taču kā roadtripa pieturvieta vasarā, ar auto, visai bezjēdzīga. Toties visu atsvēra mazā Figaresa, kur pa ceļam arī nobaudījām spāņu vīnus, svaigos produktus un apmeklējām savu  galveno pieturvietu – Dalī muzeju. Spānija, salīdzinājumā ar Franciju, krietni sausāka, karstāka un ar visvairāk sastrēgumiem arī uz šosejas, kas noveda mūs pie secinājuma – vairāk fokusēties uz braukšanu naktī.

Karkasona, Andora un ieskats Piraneju kalnos

Vēlviens pieturas punkts, ko ar lielu aizrautību gaidījām, bija Karkasonas cietoksnis, kas atrodas pašos Francijas dienvidos, tuvu pie Spānijas robežas Tā ir viduslaiku pils, ar apkārt izveidotu iespaidīgu pilsētas cietoksni. Visairaujošākais par šo cietoksni tieši mums ir fakts, ka iedvesmojoties no šī cietokšņa, ir izveidota galda spēle, ko esam paši ļoti iecienījuši. Amizanti, taču lielākais mērķis bija izspēlēt šo Karkasonas galda spēli tieši Karkasonā, ko arī pēc cietokšņa kārtīgas izstaigāšanas izdarījām. Ēdiens Karkasonā gards, nedaudz dārgs un sasteigts, taču sēdēt viduslaiku cietoksnī zem vīnogulāju jumta liek aizmist tūristu burzmu un baudīt atmosfēru. Šeit, Karkasonā mēs izlēmām doties spontānā braucienā uz Andoru, kas šķita mazliet riskanti laika patērēšanas dēļ, taču izrādījās viens no labākajiem lēmumiem šinī ceļojumā. Andora ir mikrovalsts, kas atrodas kalnos, starp Franciju un Spāniju, un tā ir fantastiska vieta, uz kurieni doties īsā ceļojumā. Andora mūs pārsteidza ne tikai ar fantastisko kalnu dabu, bet arī ar piedāvātajām atpūtas iespējām. Pēc kalnu pārgājiena rīta pusē, pavadījām pēcpusdienu lielākajā Eiropas SPA, kā arī vakarā baudījām iepirkšanos, jo izrādās, ka visa Andora ir tax-free jeb beznodokļu zona ar ārkārtīgi daudz unikāliem un stilīgiem veikaliem. Pilsētas Andorra la Vella atmosfēra ir apburoša, dzīvīga un vienkārši baudāma. Šī pilsēta mūs burtiski nelaida vaļā un pavadījām tur daudz ilgāku laiku, kā bijām plānojuši, un labprāt pliktu tur arī ilgāk, kā arī vēlamies šeit atgriezties vēl un vēl.

Franču rivjēra – Azūra krasts

Pēc atsvaidzinošās Andoras mūs gaida lielais un arī garākais un laikietilpīgākais šī ceļojuma posms – esam apņēmušies izbraukt franču rivjēru. Šīs ir pilsētas, kas atrodas Vidusjūras piekrastē, Francijas dienvidos un ir slavenas kūrortvietas. Sāksim ar pirmo, braucot no Spānijas puses – Sainttropēzu. Šī pilsēta ir gleznaina un jau Teslas uzlādes stacija liecina, ka te būs savādāk, kā pārējā Francijā – stāvlaukums, kur uzlādes stacija atrodas, izdaiļots ar zaļu palmu apstādījumiem un šķiet, ka vairs neesam Eiropā, bet gan kādā eksotiskā galamērķī. Palmu aleju apstādījumi ir raksturīgi šīm piejūras pilsētām, taču tieši šeit tos manījām pirmo reizi, tāpēc arī palicis atmiņā visspilgtāk. Saullēkts Sainttropēzas pludmalē ar svaigi ceptiem kruasāniem, pēctam – pilsētas iepazīšana. Pirmais, ko pamanījām, bija arī superauto parādīšanās uz ielām, kā arī cenas. Šeit arī sākām baudīt pludmales dzīvi – siltā Vidusjūra, sauļošanās, ūdens motocikli. Jau tās pašas dienas pievakarē devāmies uz nākamo pilsētu – Kannām. Šī ir iespaidīga vieta, ko apvij Kannu festivāla un slavenību aura, šeit palmas ir visvairāk, kā arī luksusa veikali, pudmales klubi, jahtas un superauto. Promenāde ar pludmales klubiem, kur tikai sauļošanās krēslu uz stundu izīrēt izmaksā 80 eiro, un kafija – 20, liecina par šīs pilsētas dārdzību un popularitāti, jo neskatoties uz cenām, šie pludmales klubi ir pilni. Bet atmosfēra ir fantastiska, un arī atkāpojoties no pludmales pārdārdzinātās promenādes, nedaudz dziļāk pilsētā ir iespējams arī paēst par 10 eiro un atrast kafiju pa 3 eiro. Šeit mēs neplānoti trāpījām uz uguņošanas festivālu, kas mudināja mūs nakšņot tepat tuvumā, jo šī festivāla ietvaros pieredzējām, kā visa pilsēta izslēdz gaismas un no pludmales vēro pusstundu garu uguņošanas stāstu mūzikas pavadījumā. Taču jau nākamo saullēktu sagaidījām Nicā, kas ir lielākā no franču rivjēras pilsētām. Rīta kross gar promenādi, kruasāni un kafija ar svaigi spiestu apelsīnu sulu un tālāk uz Monako.

Monako ir francu rivjēras daļa, bet tai pat laikā arī nav, jo tā ir unikāla, atsevišķa valsts, ieskauta Francijas teritorijā. Šī ir vieta, kur katrs trešais valsts iedzīvotājs ir miljonārs, kā arī vieta, kas slavena ar kazino, luksusa dzīvesveidu un formula 1 sacensībām. Šeit pavadījām dienu vērojot superauto, miljonāru jahtas un apmeklējām slaveno kazino, kā arī paspējām izbaudīt pēdējo pludmales dienu Azūra krastā. Kopumā Francijas dienvidi ir ļoti skaista, vilinoša vieta, kur doties iedvesmoties un izbaudīt atmosfēru, kur var iztērēt ļoti daudz naudas, taču arī piedzīvot unikālu pieredzi.

Verdonas aiza un pasaku mežš

Vēlējāmies redzēt ne tikai rivjēru, bet arī kaut ko no iekšzemes dabasskatiem, un lai to izdarītu, bija jādodas aptuveni 3 stundu braucienā uz iekšzemi. Par cik līdzi savi sup dēļi, bijām nolēmuši tos izmantot ezerā, jeb kanjonā, ko sauc par Gorges du Verdon. Zils, spilgti zils ezers tuksnešainā un sausā, kalnainā apvidū ar patīkami vēsu ūdeni, pilnu krastu arī ar tūsitiem un katamarāniem, supiem un kajakiem. Lai dotos kanjona braucienā, iespējams bijām ļoti nepiemērotā laikā – ūdens līmenis sausuma dēļ bija stipri nokrities un ūdens mālains. Taču lielais, zilais ezers – perfekts un skaists. Pavadījuši pikniku, izpētījām, ka pirms došanās tālāk, varam izbraukt nelielu līkumu, lai apskatītu ūdenskritumus, ko arī veiskmīgi izdarījām. Nācās gan pārkāpt noteikumus, lai dotos pie ūdenskrituma pakājes, un neapzobežotos tikai ar izbūvētu skatu terasīti. Šī daba mūs apbūra – strauts, kas ar kaskādēm veido daudzus mazus ūdenskritumus senu koku pavēnī, dzirds ūdens, kurā peld foreles, akmeņi un pārliekušies koki, kas veido dabiskus tiltiņus un efejas, kas šķiet speciāli sastādītas, lai radītu pasaku meža sajūtu.. un būt diviem vien pēc piedzīvotajiem pūļiem Verdonas kanjonā bija tieši tas, kas nepieciešams.

Itāļu rivjēra, ceļš uz Dolomītiem un Venēcija

Esam gatavi pamest Franciju, pilnu bagāžnieku ar vīniem un pilnu somu nočieptām vīnogām kā arī daudz iespaidiem, un dodamies uz Itāliju tieši gar pašu jūras krastu. Nav ne jausmas, kurā brīdī pat beidzās Francija un sākās Itālija, bet skaidrs ir viens – šī piekraste ir brīnišķīga. Pēc lielajām rivjēras pilsētām mazie, mīlīgie ciematiņi bija tik vilinoši, ka piestājām ļoti daudz vietās. Dažkārt ceļmalā bija vīnu bodes, augļi, saldējums, skaisti skatu punkti un pat vakara paeljas un mīdiju cepšanas tādi kā festivāli, kur lielo pannu gaida viss ciems un tā apmeklētāji. Vīnogu lauki ne reizi nebeidzās un klinšainā ainava ar zilo Vidusjūru, zaļajiem vīnogu laukiem un sarkano jumtu pilsētiņām veidoja šī ceļojuma skaistāko posmu. Itālijā arī piestājām Finale Ligure, lai pēdējo reizi šinī ceļojumā izpeldētos Vidusjūrā. Naktī jāšķērso Itālijas maģistrāle pa Milānas apvedceļu ar nakšņošanu uzlādes stacijā, un no rīta jau ieturējām kursu uz Dolomītiem. Tikai, pa ceļam atskārtām, ka ir ļoti agrs rīts, un Venēcija ir tikai 20 kilometru līkuma attālumā no mūsu iecerētā maršruta. Ilgi nebija jādomā, lai šo līkumu paņemtu un jau septiņos no rīta iesoļojām šinī kanālu pilsētā. Venēcija viscaur ir pati kā muzejs, protams neskaitot lielos arhitektūras pieminekļus, kuru apskatei katram var veltīt pilnu dienu. Mūsu gadījumā, izbaudījām romantisko pilsētu, kad tā vēl nebija pamodusies, un pirmo gondolu noķēruši, arī izbraucām gleznainu maršrutu, greznajā laivā, kas tiešām bija ārkārtīgi skaists piedzīvojums. Taču ap demsitiem no rīta jau sākās neciešama tūristu burzma, rindas un karstums, un jau pāris stundas vēlāk turpinājām ceļu uz nākamo pieturu – Dolomītiem. Pats ceļš no Venēcijas uz Alpu kalniem ir grandioziem tuneļiem, viaduktiem un tiltiem bagāts un iespaidīgs, kā arī pārsteidza straujā ainavu maiņa, kā no plakanās un purvainās Venēcijas tik ātri var nokļūt gleznainajos Itālijas Alpos.

Dolomītu skaistums

Viennozīmīgi Dolomīti mūsuprāt ir skaistākie kalni pasaulē. Un Itālija ir viena no labākajām valstīm pasaulē, uz kurieni ceļot. Te tiešām ir viss – daba, kultūra, ēdiens un arī draudzīgas cenas, ja mēs salīdzinam ar kaimiņvalstīm. Ja pēc Francijas un Spānijas mūsu bagāžnieks bija pilns ar vīniem, tad Itālija to papidināja ne tikai ar šo dievu dzērienu, bet arī ar neskaitāmiem gardumiem, makaroniem un eļļām. Nebija pārsteigums, ka Itālija ir lētākā un garšīgākā un skaistākā no dienvideiropas valstīm, taču pārsteigti bijām tikuntā. It sevišķi par Dolomītiem. Zaļums, meži, zilie kalnu ezeri, spirdzinošais kalnu gaiss, gleznu cienīgie skati ar spoguļu ezeru un romantiskām koka laiviņām un visam pāri – iespaidīgie klinšu kalni. Principā, Dolomītos var doties jebkurā takā un baudīt skaistus skatus, jo tie vienkārši ir visur. Mēs devāmies uz zilo Soraphis ezeru, Braies ezeru, braucām ar auto ainaviskus maršrutus un ar gaisa vagoniņu uzbraucām Seceda virsotnē. Dolomīti vasarā ir ideāls galamērķis laikapstākļu ziņā, jo lai gan ir karsts, tomēr tas nav svilinošais dienvidu karstums, ko dienas vidū grūti izturēt. Dolomītos noteikti labprāt pavadītu ilgaku laiku, un gribētos atgriezties!

Eiropas virsotne

Esam arī sasnieguši savu pēdējo galamērķi – pa kalniem, caur Austriju un  Lihtenšteinu esam Šveicē. Šeit mēs esam gatavi iztērēt tikpat, cik  esam iztērējuši visā pārējā ceļojumā kopā, jo pirmā lieta, kas Šveicē jāņem vērā – viss ir ļoti dārgs. Protams, mūsu iecerētās aktivitātes pie tā ir vainojamas, jo arī Šveicē varētu pietikt ar kalnu pārgājieniem, kas nemaksā neko, bulciņām un piknikiem, taču bija konkrētas lietas, ko šeit vēlējāmies piedzīvot, kas arī attiecīgi maksāja. Pirmā no tām – uzbraukt Jungfraujoch observatorijā, kas ir augstākā vilciena stacija pasaulē, ledājs un vieta, ko sniegs klāj visu cauru gadu. Biļete uz šo virsotni katram izmaksā 250 eiro no personas. Jādodas ar vilcienu no Interlaken uz Grindewald, pēctam ar kalnu vagoniņu un jāturpina vilciena brauciens nu jau vairāk kā 2000 metru augstumā, lai izkāptu 3600 metru augstumā un Jungraujoch galamērķī. Šis bija visai ekstrēms piedzīvojums, jo ar kājām devāmies vēl augstāk, saķērām arī tā saucamo augstuma slimību un izbaudījām to, cik grūti var būt retinātajā kalnu gaisā. Neskatoties uz šo visu, gūtie iespaidi bija fantastiski. Skati, ainavas un pieredze šeit nelīzinājās nekam iepriekš pieredzētajam. Nokļūt sniegotos kalnos vasaras vidū arī ir kas neaizmirstams. Nākamā lieta, ko vēlējāmies piedzīvot tieši Šveicē bija paraglaidings, un Šveice noteikti ir īstā vieta, kur ko tādu piedzīvot – lidot virs ainaviskās Interlaken pilsētiņas un zilā ezera, zaļo kalnu pļavu ielenkumā ar sniegoto kalnu virsotnēm – labāku ainavu grūti iedomāties. Šis prieks izmaksāja vēl aptuveni 150 eiro no katra un pieskaitot pāris maltītes, Šveice pusotras dienas laikā mums tiešām izmaksāja tikpat, cik pārējais ceļojums līdz šim. Atskatoties uz piedzīvoto, viss bija katra centa vērts un Šveice tiktiešām ir ārkārtīgi skaista vieta. Brīvos brīžus pavadījām dzīvojoties pa ezeru, kas bija lieliska pārmaiņa pēc Vidusjūras sālsūdens, supojām un vienkārši baudījām ainavas. Nakšņojām Grindewald ciematiņā, kas arī ir viens no gleznainākajiem Alpos.

Šis ceļojums bija visai intensīvs – 14 dienās nobraucām 7200 km, bija maz gulēšana un daudz stūrēšana, taču piedzīvojām ārkārtīgi daudz. Protams, ka daudz kam arī pabraucām garām, taču šoreiz stāsts bija par to, cik daudz un dažādas lietas var piedzīvot divu nedēļu braucienā. Katra no pieturvietām ir atsevišķa stāsta vērta, taču Eiropas brauciens vienmēr asociēsies ar brīvību, vasaru un fantastiskām emocijām.