Facebook icon Youtube icon Tiktok icon Instagram icon

Autors – Sigita Cimermane

Armēnija – kalni, lielpilsēta Erevāna un gardumi

Armēnija – iespaidīgi kalnu skati un dabas varenība, lielā reliģijas ietekme (baznīcas un klosteri teju katrā miestā un uz katra lielāka paugura), gardi ēdieni, arhitektūras šedevri (tiesa gan – vairums nepabeigti, nolaisti un neapdzīvoti), pamestība un ceļojums laikā uzreiz aiz galvaspilsētas sliekšņa. 

Moderna, taču arī iestrēgusi pagātnē

Pirmais iespaids bija pozitīvs, pat labāks, kā gaidīts – Erevānas centrs sakopts, ar moderiem elementiem, ielās daudz, labi ģērbti cilvēki, satiksme intensīva, taču šoferīši ļoti pieklājīgi palaiž pār ielu pat ne pie luksaforiem. Tomēr, jau visu laiku pavadīja tā sajūta, ka kādreiz šeit bija labāk. Daudzas celtnes ir nepabeigtas, pamestas. Jā, bijām dzirdējuši par armēņu talantiem arhitektūrā, kas šeit spilgt redzējās nu ļoti daudz. Pāris dienās apskatījām visu, ko varēja atrast tūrisma ceļvežos. Protams, apmeklējām abas konjaka darītavas, un vairākkārt dzirdējām viņu leģendas un lepnuma stāstus.

Lauku bezceļos

Tālāk jau sekoja samērā intensīva lauku apskates programma, izbraukājot teju visus ceļus un arī daudz bezceļus. Viens ceļa posms (22km uz Tatev) bija remontā, taču bez ierobežojuma braukt. Ak jel, šķiet tas bija trakākais ceļš, kāds jebkad braukts – augstu kalnos, šaurs, līkumains un ar remontiem un dažiem strupceļiem, kad tu brauc un priekšā viss, ceļa nav, bet budozera šoferis rāda, ka apbraukt var tur kaut kur lejā pa nogāzi.

 Reizēm likās, ka navigācija joko, sakot, ka 90km jābrauc 3-4h, bet nu tā arī bija.

Zinājām par nemieriem Kalnu Karabahas tuvumā, kas notika pat pavisam nesen, pirms mēneša, taču parunājām ar vietējiem, ka šobrīd viss mierīgi un plānus nemainījām. Bijām vien 10km no robežas.  Mazliet jau bija jocīgi vienas dienas brauciena laikā klausīties 4 valstu radio (armēņu, turku, irāņu un azerbaidžāņu), tāpat arī ļoti redzējās militāro personu, transporta un elementu klātbūtne.

Fokuss uz pozitīvo

Par armēņu virtuvi arī pie mums dzirdēts tikai tas labākais, un šeit var piekrist par visiem 100 – šašliks, hačapuri, dolmas, visādi sautējumveidīgie (sorry, lokālos nosaukumus neatminos), sāļie sieri, zaļumi, lavašs – mmm, viss garšoja lieliski! 

Viens no lielajiem mērķiem Armēnijas ceļojumam bija uzkāpt tā augstākajā kalnā – Aragata Ziemeļu virsotnē, kas tika arī sekmīgi paveikts.

Bilžu izlase šoreiz koša, spilgta un tikai skaistais. Pelēkā ikdiena lai paliek ārpus kadra. 

Ja kāds no mūsu draugiem apdomā, vai vērts braukt, atbilde ir “Jā!”, garlaicīgi un vienaldzīgi noteikti nebūs. 

Un ja ir nepieciešams foršākais gids kalniem, noteikti varam ieteikt mūsējo Shushan.

 

Atstāj komentāru

Citi raksti