Autors – Sarmīte Lapinska

Melnkalnes piedzīvojums…

Šis būs mans piedzīvojums – noderīgs tiem ceļotājiem, kas konkrētā valstī pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai ņem vietējās tūres. Saprotu, ka katram tas ir atšķirīgs.

Mans Melnkalnes ceļojums ilga no 13 – 20 jūlijam, lidojot ar tiešo reisu uz Tivatu. Lidmašīnas biļetes iegādātas AirBaltic 2022. gada oktobra “ķirsīšu” izpārdošanā, tad arī rezervēti apartamenti, jo tuvāk ūdenim, jo dārgāk. No Tivatas lidostas ar taksi braucām uz Budvu, jo 4 naktis paredzēts nakšņot Budvas vecpilsētā un atlikušās 3 naktis Kotorā, precīzāk Dobrotā, ar skatu uz līci.

Ar sabiedrisko transportu te ir tā, kā ir. No lidostas tādas ekstras nav, tāpēc takši nav tie lētākie, es teiktu pat dārgi, jo saprot, ka ir vienīgie. It kā mikriņi kursē no Budvas uz tuvākām vietām, arī autobusi kursē, bet, ja biļeti nopērc internetā, lai iekāptu autobusā, tā ir jāizdrukā. Bēdīgi arī bija ar nokļūšanu no Kotoras uz Tivatas lidostu, autobusi ir uz Tivatas pilsētu no Kotoras tikai daži, tad no Tivatas jāņem taksis uz Tivatas lidostu, lai gan autobuss iet garām lidostai gan no Budvas, gan no Kotoras, bet šoferim jālūdz, lai izlaiž, bet vai izlaidīs, paredzēt nevar. Sastrēgumi satiksmē ir pamatīgi, lai neteiktu vairāk. No Kotoras nepilni 8 km ar taksi braucām 35 minūtes un visi taksisti prasīja 30 eiro, mūsu apartamentu saimniece sarunāja savu paziņu, kas pa 15 eiro aizveda. Autobusi uz jebkuru punktu kursē salīdzinoši lēnu, jo ir serpentīnceļi kalnos vai arī sastrēgumi, bet nokļūt visur var. Kas attiecas uz braucienu plānošanu no pilsētām, tad kartē redzēju, ka Lovčen kalns ir blakām Kotorai, nolēmām uz to braukt no Kotoras, bet izrādās, ka uz Cetiņji, no kuras var uzbraukt Lovčen kalnā, jābrauc caur Budvu, kas ir ļoti garš pasākums. Kad izkāp Cetiņjē, taksisti piedāvā uzvest kalnā, pagaidīt kamēr uzkāp līdz Petra Ņegoša mauzolejam, pastaigā pa kalna kori un novest atpakaļ pa 40 eiro, jo 2 tikai ir. Teicām, ka nevajag, iegājām autoostā, kad izgājām, palika viens un tad pat bez kaulēšanās sarunājām pa 30 eiro, varbūt, ja kaulētos, būtu lētāk. Bet labā ziņa, ka drīz tiks atvērts pacēlājs no Kotoras uz Lovčen kalnu, tas pasākums tad būs laika ziņā 10 reizes īsāks. Tas par sabiedrisko, ko izmantojām maz, bet izmantojām.

Piedāvājumā ir dažādas tūres un atrakcijas. Mēs izvēlējāmies Taras kanjonu, Durmitor nacionālo parku un Ostrogas klosteri vienā braucienā, tas bija diezgan ilgs, apm 15 h, bet bija tā vērts, pirkām internetā. Mēs braucām no Budvas, bet izdevīgāk no Kotoras, jo brauc cauri Kotorai un tur komplektē grupu. Otra tūre bija no Budvas uz Skadaras ezeru, kas arī patika, jo tik karstā laikā, bija ap +40, tieši atrašanās ūdens tuvumā bija nepieciešama. Vienu dienu Budvā nolēmām veltīt jūras priekiem – sauļoties un peldēties Mogren pludmalē, kas bija ļoti tuvu mūsu apartamentiem. Laiskojoties pludmalē ieraudzījām paraseilingu un nolēmām palidināties, tas bija tiešām fantastiski! Otra atrakcija, kas bija pozitīvām emocijām piesātināta – ziplains pār Taras kanjonu. Sākumā, kad stiprināja sēdekli, kājas ļima, bet tiklīdz aizgāja pa trosīti, tā sajūtas neaprakstāmas – kā putns debesīs. Šīs abas atrakcijas savā dzīvē izmēģināju pirmo reizi un priecājos, ka šoreiz nenobijos, jo tas bija kaut kā nereāli. Iesaku visiem, kas nekad nav mēģinājuši!

Tā kā laika apstākļi bija, maigi sakot, karsti, tad pirmo pēcpusdienu Kotorā paņēmām ātrlaivu uz 3 h pa līci, apskatījām mākslīgo salu, uz kuras uzcelta maza baznīciņa, iebraucām zemūdeņu tunelī un aizpeldējām līdz zilajām alām, kur deva laiku peldēties tiem, kas to vēlas. Burvīgs izbrauciens, tādus un līdzīgus pie Kotoras ostas piedāvā vairākas firmas. Savukārt, citas dienas agrā rītā 5.30 devāmies iekarot Kotoras kalnā uzcelto SanDžovanni cietoksni, jo dienā tur nav ko darīt tādā karstumā. Tur nokļūt var pa 2 takām, mēs izvēlējāmies lēzenāko, bet garāko, otra, kas sākas vecpilsētā ir stāvāka un īsāka. Abām takām bija jāsavienojas, bet izrādās, ka mūrī eja gandrīz aizmūrēta, tad nu tas bija jautrs pasākums, atpakaļ nebija nekāda vēlme iet, jo cietoksni gribējās sasniegt un redzēt skaistos skatus no kalna. Puisis, kas kāpa pa mūsu ceļu palīdzēja man no šīs puses, savukārt, otrs puisis, kas bija ziņkārīgs un vēlējās redzēt, kas tad ir otrā pusē, palīdzēja no otras puses un tā nu es tiku cauri tai salīdzinoši augstajai, kas bija manu acu augstumā un šaurajai spraugai. Paldies brīnišķīgajiem ceļotājiem, kas nepamet otru. Labais vairo labo!

Ēdiens un kokteilīši garšīgi. Cenas veikalos un krogos līdzīgas Latvijas cenām, jūras veltes gan lētākas un gardas, jo parasti no rīta zvejotas. Pludmalēs cilvēku daudz, bet vietu atrast, kur noklāt dvieli un gulēt, protams, ka var. Pludmales akmeņainas un ar grants segumu, tāpēc labāk peldčības, vismaz nav diskomforts. Tie, kam patīk kalni, te ir paradīze un var daudz ilgāk te dzīvoties un staigāt, man bija tikai nedēļa tam atvēlēta, bet tā bija ļoti piepildīta un fantastiska. Labākais laiks ir maijs un septembris, kad ir pietiekoši silti, bet nav pārmērīgi karsti.

Lai jums jauki ceļojumi!