Autors – Martins Linē

Filipīnas | Philippines Banaue Reģios

Šeit padalos ar fotogrāfijām un nelieliem aprakstiem no pirmajām ceļojuma dienām, kurās apmeklēju Filipīnu ziemeļu daļā esošo Banaue reģionu, kurš jau vēsturiski labi zināms  ar tur esošajām rīsu terasēm.

Lasot internetā atrodamo informāciju vai pajautājot, kādam kurš bijis Filipīnās ,visi kā viens parasti saka ,ka galvaspilsētā Manilā uzturēties nevajag – necik, ka tur nav ko redzēt, ir šausmīgi lieli sastrēgumi un visādi citādi nepatīkami, ņemot vērā šos ieteikumus arī es Manilai neesmu atvēlējis nevienu pilnu dienu, tikai veltu pāris stundas ,kurās no lidostas aizkuļos līdz autobusu stacijai un vēl paspēju satikt senu filipīniešu draugu .

Pēc ļoti gara un ne visai ērta brauciena ar autobusa no galvaspilsētas Manilas esmu ieradies Banaue pilsētiņā un par cik šeit plānā uzkavēties ir vien pāris dienas ,ātri nolieku somu iepriekš rezervētajā hostelī pēc kā prakstiski uzreiz dodos sarunāt kādu mototakša vadītāju ,kurš gatavs aizvizināt uz 1h attālumā esošo Batad ciematuIerodoties hostelī , pirmais ko ieraugu ,ka uz priekšnamā esošā soliņa sēž kāds pozitīvi noskaņots kungs ,kuram tajā brīdī tiek aptetovēta kāja ,tetovējums tiek taisīts pēc tradicionālās metodes, neizmantojot motorizētu mašīnīti un izskatās ,ka arī higiēnai un sterilitātei,kura tetovēšanā ir ārkārtīgi svarīga,tiek pieiets pēc vecās metodes’..respektīvi tāda neeksistē un netiek ņemta vērā.

Igoroti ( šī reģiona pamatiedzīvotāji) dzīvo mazos ciematiņos, kas izkaisīti starp rīsu terasēm. Tradicionālās mājas sastāv no koka grīdām, bezlogu sienām un piramīdveida salmu jumtiem. Interesanti un neparasti šķiet,ka šīs mājiņas stāv vien uz 4 salīdzinoši maziem,tieviem kociņiem’. Pie katras no mājām ir noņemamas kāpnes, kuras naktī tiek paceltas, lai aizsargātu ģimeni no nelūgtiem viesiem.

Rīsu terases apbrīnojot, tās esot tikpat senas cik Ēģiptes piramīdas un dažreiz tās tiekot sauktas par 8. Pasaules brīnumu un tās arī ir iekļautas pasaules UNESCO vēsturiskajā mantojumā.

Rīsu terašu ieskauto ciematu iedzīvotāju ikdiena paiet cītīgi strādājot rīsu laukos un arī pēctam līdz tie nonāk līdz pusdienu šķīvjiem.

Skatoties uz šiem rīsu laukiem man visu laiku nepamet doma ‘ kāds darbs šeit ir iegūldīts’ , katrs atsevsišķais rīsu stādiņš ir iestādīts ar rokām , bez jebkādas lauksaimniecības tehnikas izmantošanas..

Pēc vairākām saulē pavadītām stundām, lavierējot pa rīsu terašu malām ( taciņām), pēc stāva kāpiena lejup nonāku līdz Tapiyya ūdenskritumam.

Pelde ūdenskrituma pakājē pēc interesanta un nogurdinoša pārgājiena ir tieši tas,kas vajadzīgs.

Ikdienā šejienieši gan tik grezni tērpušies nav, bet par godu tūristiem un zinot,ka tiem ļoti gribēsies šos interesantos tērpus un to valkātājus iemūžināt bildēs, vecāka gadagājuma ciemata iedzīvotāji katru vakaru ir manāmi vietās, no kurām paveras skaisti skati lejup uz rīsu terasēm vai vienkārši līdzās kādam tūristu iecienītam ceļmalas restorānam. Lieki teikt,ka šis ,protams, tiek darīts ,lai par modeļu darbu nopelnītu arī kādu peso. Skaistas modeles!

Džipniji ( Jeepney) ir populārākais sabiedriskā transporta veids Filipīnās un noteikti arī vispamanākāmākais transports šeit. Vietējie tos pamanījušies ļoti uzķūnēt’ un cits par citu ir krāsaināks, krāšņāks un ar asprātīgākiem uzrakstiem visās malās.

Šo braucamo ( Jeepney) pirmssākumi Filipīnās meklējami, kad pēc 2.pasaules kara šeit bija palikuši ļoti daudz Amerikāņu atstāti džipi, filipīnieši strādīgi un izdomas bagāti būdami tos pārveidoja ,pārbūvēja un pielāgoja, lai tie kalpotu kā labs,ērts sabiedriskais transports.

Ar Jeepney busiņiem ,protams, brauc visi un tiek pārvadāts viss, ja vairs nav vietas salonā ,tad uz jumta vienmēr kāda vietiņa atradīsies, arī mājdzīvniekam.

Filipīnieši ir ļoti strādīga un izturīga tauta, to sapratu un zināju jau pirms ierados šeit,jo personīgi labi pazīstu pietiekami daudzus filipīniešus. Esot šeit arī novēroju,ka strādā gan lieli gan mazi un slinki sēdēt bezdarbībā šeit nav cieņā.

Sekojiet IG : @martin_linee ; @ml_linee