Tātad, “long story short”… gadiem ilgi esmu bijis iemīlējies Horvātijā un devies turp reizes 20+. Pagājušajā gadā nebiju Horvātiju apciemojis un pēc kādas sarunas nolēmu, ka varētu uztaisīt 3-4dienu piedzīvojumu tur. Kad plāns bija salikts, tad pamanīju labu avio biļešu cenu uz Tivatu, 3 dienas pirms plānotā Horvātijas piedzīvojuma.

Manai mīļotajai 1. augusts ir svētku datums un iedomājos, ka nosvinēsim dzimšanas dienu Melnkalnē, bet pēcāk jau laidīs uz Horvātiju, piedzīvojumā ar draugiem un citiem domubiedriem.

Melnkalne jau ilgi bijusi manā “must have” sarakstā, bet vienmēr kaut kas nojucis, vai atcēlies. Šoreiz sanāca citādi. Neviens laicīgi nevarēja saņemties uz pievienošanos Horvātijai un kādu nedēļu vai pat pāris, pirms došanās ceļā, mēs pielēmām ka pēdējā brīža piedāvājumiem atsakam un dodamies visas 6 dienas baudīt Melnkalni.

Nu varu teikt, ka lēmums bijis pareizs un Melnkalnei, līdzīgi kā Gruzijai, ar 6 dienām ir par maz… tā ka uz atgriezšanos.

Vārds pa vārdam un pirms izbraukšanas pielēmām, ka izmēģināsim dzīvē ko jaunu – dosimies ceļā ar mugursomām un pa Melnkalni pārvietosimies ar sabiedrisko transportu, iztiekot bez auto. Vai tuvākajā laikā atkārtotu šo, nezinu, taču manuprāt lēmums bija labs, jo šādi mēs vairāk iepazināmies ar vietējo un es varēju vairāk atsvaidzināt savas horvātu valodas prasmes.

Starp citu, ja Tu dodies uz Melnkalni un plāno ņemt nomā auto, pārbaudi šī auto nomas izmaksas dažādos saņemšanas punktos. Kad vēl nebijām lēmuši būt somaiņi, skatījos piedāvājumu un biju šokā, kad vienam un tam pašam nomas kantorim, viens un tas pats auto, Kotorā vai Budvā maksā 10x dārgāk, kā Tivatas lidostā… jap, nevis 1x vai 2x, bet 10x dārgāk. Lidostā ņemot nomā cenas tiešām saprātīgas un draudzīgas un iespējams pat gala izmaksas ir līdzīgas kā pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, bet tūrisma populārākajās vietās… nu moinz.

Sava ceļojuma laikā apmeklējām un pieturvietas uztaisījām sekojošās vietās:

Sveti Stefan – agrāk bijis viens no pasaules TOP vasaras galamērķiem, kur savas vasaras aizvadījusi gan Merlina Monro, gan Breds Pits, taču kopš 2019. gada sala slēgta saistībā ar tiesu darbiem par pludmales izmantošanu. Kur nauda, tur problēmas un kur liela nauda, tur arī problēmas lielākas.

Bar – pludmales pilsēta, taču stipri mierīgāka par Budvu, ar vairāk vietējiem, kā tūristiem. Bar viens no plusiem ir, ka tur sākas viena no divām Melnkalnes dzelzceļa līnijām, par ko pastāstīšu vēlāk.

Škodar ezers – viens no lielākajiem Eiropas ezeriem ar neskaitāmām laivu ekskursijām. Škita, ka man ezers nepatiks, bet gan ezers bija lielisks, gan mūsu laivas kapteinis izcils un vismaz 50% no labas ekskursijas.

Podgorica – Melnkalnes galvaspilsēta. Neloloju dižas cerības, bet ja reiz valstī esi, tad jāapskatās arī galvaspilsēta, kura starp citu augstākminētajai dzelzceļa līnijai ir otrs galapunkts. Teiksim tā – pāris stundas viņai veltīt var, vairāk nav jēga.

Nikšic – uz šejieni iet otra dzelzceļa līnija, arī no pašas Podgorices, bet tā kā mums vilciens salūza, tad mainījās arī viss pārējais un nedevāmies un Nikšic blakus esošo, klintīs izcirsto, klosteri.

Žabljak – Dormitora dabas parka kalnu pilsētiņa, vietējā Zakopane vai Šamonī. Noteikti ir vērts atbraukt gan kalnu mīļiem, gan tiem kuriem patīk labs raftings, kuru šoreiz gan atliku, laika trūkuma dēļ.

Kotor – ostas pilsēta un šķiet lielākais Melnkalnes tūrisma dārgums. Skaidrs, ka visi cenšas no Tevis paņemt Tavu tūrista dalderi, bet nebija arī TIK traki un kopumē cenas visai saprātīgas. Noteikti ir vērts apskatīt vecpilsētu un cietokšņa mūri. Pieņemu, ka skaistas ir arī laivu ekskursijas pa līci un uz zilo alu, bet arī tam šoreiz laiks nebija, jo izlidošana mums bija no Dubrovnikiem un tā reāli piedzīvojumam bija vien 5 dienas.

Dubrovnika – šis gan tik daudz lai atgrieztos mājup un būts šeit jau daudzkārt, tāpēc pašu pilsētu nomainījām pret vienu no skaistākajām pludmalēm, netālu no lidostas.

Laika trūkums laikam man bijusi izjūtamākā šī piedzīvojuma sastāvdaļa. Kaut ko nedaudz šajā sakarā varētu risināt nomas auto, taču tas pilnībā to tāpat nebūtu atrisinājis, jo vienkārši 5 dienas ir par maz priekš valsts, kurai ir TIK daudz ko dot + liela daļa no ceļiem vienkārši nav ātri braucami.

Tāds mans īsais rezumē ir, ka Melnkalne ir Gruzijas un Horvātijas apvienojums, gan dabas ziņā, gan tādā sakārtotības jautājumā. Man ļoti patika un es noteikti atgriezīšos vēl, lai vairāk jau pabaudītu kalnus un jau pieminēto raftingu, gan Dormitora parkā, gan Prokletije, līdz kam šoreiz vispār netikām. Nākamajos plānos jau saprotu, ka Prokletije kalni vien pelnījuši atsevišķu nedēļu, tas pats arī ar Dormitora parku.

Pirmais un vissvarīgākais – paņem līdzi skaidru naudu un jo vairāk, jo labāk. Man bija kādi 800.- eiro, kuri izkusa vienā acu mirklī. Nav stāsts par to ka viss tur būtu dārgi, bet gan par to, ka skaidru naudu gribēs pat viesnīca, kuru Tu rezervēji caur Booking un kurai visdrīzāk nav aplikācijā opcija norēķināties ar karti.

Šai valstij pie iebraukšanas vajadzētu lielu zīmi uz kuras uzrakstīts nevis “Dobro došli”, bet gan “Cash only”.

Par auto nomu, kā jau minēju, tad rezervācijas vissaprātīgākās būs tieši lidostā, jo visu citur cenas kosmosā… droši vari pārbaudīt, dažus draugus esmu jau nošokējis ar pierādījumiem.

Ja plāno izmantot autobusus, tad ideāls rīks kursēšanas sarakstiem un maršrutiem ir https://busticket4.me – šeit ieraksti punktu A un punktu B un Tev uzreiz parādīsies gan laiki, gan cena, gan izpildītāji. Pašas biļetes gan labāk pērc pie autobusa vadītāja vai autoostā, jo vairums no viņiem e-biļeti nevar noskenēt + ar šo biļeti autoosta Tev vēl iekasēs papildus autoostas nodokli. Tā ka es šo traktētu kā informācijas rīku.

Vilcieni… nu par šiem es teiktu, ka tas ir Melnkalnes “must have”! Man ļoti patika, gan tas ka viņi ir kādus 60 gadus veci, gan tas ka neviens no logiem nav notīrīts no rūsas, gan mīkstie krēsli un ar velūru izdarinātā kupeja, gan tas ka vaļā visi logi un konduktors pēc Tavas biļetes pārbaudes apsēžas blakus krēslā un aizsmēķē. Super, bez jebkāda sarkasma, man vilcieni ļooooti patika.

Vilcieniem visi laiki un saraksti meklējami https://zpcg.me (WEB lapas bildei informatīva nozīme).

Turklāt ņem vērā, ka vilcieni ir super lēti, ar cenu no 2-4 eiro, kamēr par autobusu var attālākam galamērķim samaksāt arī 20+ eiro. Vēl ko vajag ņemt vērā ir maršrutu saraksts, pirms kur paliec, jo liels bija mans pārsteigums kad nolēmām no Žabļak doties uz Kotoru un secinājām, ka ir tikai 2 reisi dienā, ar 19 vietīgu autobusu, kuram biļete nopērkama tikai pie šofera… nu te bija jāpastāv pāris stundas pie autobusa, pirms izbraukšanas, lai zini, ka Tev tajā būs vieta. Šī noteikti bija izteiktākā vieta un laiks, kad pārdomāju savu izvēli par to nomas auto.