Autors – Roberts Poliņs
Doha, Katara – Vieta par kuru neviens nerunā, par kuru neko nezinājām pirms paši to izbaudijām.
Starp lidojumiem mums bija lieliska iespēja pavadīt Dohā 3 naktis (tā sauktais layover) par nieka 60€ no personas. Mēs, četri draugi, nelaidām garām tādu iespēju.
Mums tur sanāca pavadīt 2 pilnas dienas,jo ieradāmies naktī un izlidojām agri no rīta. Laiks pamatīgi karsts, tuvu +40 grādiem, tas mūs vienkārši gāza nost no kājām Kādas 4 stundas pačučējuši, devāmies 5 stundu tūrē pa pilsētu. Jau laicīgi bijām pieteikuši tūri, kas izmaksāja 130€ visiem kopā. Vizinājāmies apkārt milzīgā džipā, tajā bija mazs leduskapis ar aukstiem dzērieniem. Skanēja vietējā mūzika, kas braucienam piedeva savu noskaņu. Šoferītis bija ļoti laipns, daudz pastāstija, kā arī prata pajokot un pasmieties. Kamēr mēs skraidijām un bildējāmies, šoferītis bija sarūpējis mums vietējo tēju. Neēesmu tējas fans, bet tā bija sasodīti garda. Izbraujākam visu Dohu krustām šķērsām. Pilsēta ir ļoti skaista, tā ir vieta, kur varētu dzīvot.
Pēc mūsu ekskurijas mums bija rezervētas vakariņas saulrietā uz Al Safliya salas, no kuras pavērās skats uz visu pilsētu. Ieradāmies ostā un tur jau gaidīja mūsu laivas kapteinis. Pa garu laipu devāmies uz savu laivu, apkārt viss izskatijās luksus stilā. Milzīgas ēkas ap zaļo ūdens lagūnu, jahtas mājas izmērā, kas mirdzēja saules staros. Mēs jau nopriecajamies, ka uz salu dosimies ar ko līdzīgu, bet nē. Starp visām jahtām atradās maza laiviņa ar 6 sēdvietām, kuru pirms tam pat manīt nevarēja. Mēs visi tā nosmējāmies ieraugot to. Salecām laivā un devāmies uz salu. Aizbraucot atklātākā ūdenī, satiksme bija nenormāla. Visu laiku garām patesās kāda jahta, ūdensmoču bari vai kāda cita laiva. Mūsu mazajai laivai tas ļoti nepatika, jo katrs vilnis to mētāja uz visām pusēm. Meitenes, ieķērušās beņķos, bija pārbijušās, jo brīžiem likās, ka lielākie viļņi mūs vienkārši aprīs.
Veiksmīgi bijām galā un tur mūs jau gaidīja mūsu rezervētā vietiņa. Maza nojumīte ar mīkstiem spilveniem un noservēto galdu. Ēdiens bija vairak kā dzimšanas dienā, to visu pat nevarēja apēst. Ar pilniem vēderiem, laimes pilni mēs sēdējām un baudijām skaisto saulrietu. Pēc saulrieta sadegās lampiņas ap mūsu lapenīti, ik minūti pāri laidās lidmašīnas, kuras lidoja ļoti zemu un saldajā ēdienā – skats uz pilsētu.
Atgriežoties ostā, spēka nebija daudz, bet uz viesnīcu vēl nedevāmies. Pēc vakariņām pastaigājamies pa ” Lusail Marina Promenade”. Pa lielam, viss kas interesēja, tā bija Crescent Tower Lusail jeb ” Mēnes tornis”. Naktī skats uz torni bija pasakains, tā forma nelīdzinājas nevienai citai ēkai kas līdz šim ir redzētas. Sēdējām parkā starp palmām, kas bija izgaismotas visādās krāsā un skatijāmies uz nereālo arhiektūru. Spēka vairs nebija nevienam, tapēc izsucām taksi un devāmies pagulēt.
Rīts sākās ļoti gari, jo pirms saullēkta devāmies uz tuksnesi vērot saullēktu. Tur nebija tikai tuksnesis, bet arī Persijas līcis. Vieta ļoti dīvaina- milzīgas smilšu kāpas, kas savienojās ar ūdeni. Tas bija tas fenomens, ko gribējām redzēt ar savām acīm. Šoferītis bija tas pats, kas pirmajā dienā. Šajā dienā viņš bija uzvilcis savu turbānu. Dodoties uz tuksnesi, tas piedeva tādu šarmu. Īsts šeihs milzīgā mašīnā mūs vadāja pa tuksnesi. Apstājoties kāpu augšgalā, mēs gaidijām līdz pamodīsies saule. Vējš bija diezgan stiprs, tapēc smiltis bija visur, pat mutē. Paceļoties saulei, sabildējāmies un devāmies atpakaļ. Šoferis mūs mazliet izklaidēja ar mazu ralliju pa smilšu kāpām. Pēc tūres uz pāris stundiņām aizgājām atpūsties uz Westbay pludmali, kur mums ieeja bija bezmaksas.
Pēdējais vakars. To mēs gribējām noslēgt vecpilsētiņā ar garšīgām un skaistām vakariņām. Devāmies tur trijatā, jo Janka atkal bija saguris. Zinu, ka ir grūti dzīvot karstā laikā bez aliņa. Ieradāmies vecpilsētā – skats atkal bija pavisam cits. Redzējam interesantu skatu -milzīgs bars kamieļu gāja pāri ceļam, kā mums govis pļavās. It kā parasta diena, bet tas kontrasts mūs pārsteidza. Milzum daudz mašīnu, milzīgi koka kuģi ūdenī, fonā milzīga pilsēta un statp visu to bars ar kamieļiem. Staigājāmies līdz pat vakaram, kājas jau bija “metamas”, bet vēl gribējās ko apskatīt.
Vakaram pienākot, devāmies pedējās vakariņās, bijām pa dienu noskatījuši skaistu restorānu. Tas bija tik populārs, ka tikt iekšā bez rezervācijas nebija variantu. Sameklējām citu jauku ēstuvi turpat vepilsētā. Pasūtījām gardas vakariņas un tā mūsu piedzīvojums Dohā beidzās.
Vairāk par citiem ceļojumiem skaties manā Instagramā – @robertspolins
Citi raksti
Komentāri
0
Atstāj komentāru
Komentārs veiksmīgi pievienots